Ar došanos uz Igauniju nogaida

Makšķernieki pārlūko arī vietējās ūdenskrātuves Šobrīd liela daļa Gulbenes novada makšķernieku, kuri par sava "svētceļojuma" gala mērķi uzskata Igaunijas upes Vehandu un Emajegi, ir apbruņojušies ar pacietību un gaida, kamēr šajās upēs kritīsies ūdens līmenis.

Visu veidu zivis

Augsto ūdens līmeni abās upēs makšķernieki skaidro ar to, ka arī Peipusa ezerā šajā pavasarī ūdens līmenis ir augstāks aptuveni par pusotru metru. Lai piekļūtu Emajegi un Vehandu upes tiešajai gultnei, vīriem nācies ņemt līdzi laivas un airēties pāri pārplūdušajām pļavām. Zinātāji stāsta, ka pagaidām šobrīd tikai Rapinā dažās vietās esot iespējams piekļūt Vehandu. Augstais ūdens līmenis iespaidojis arī lomus.

Iepriekšējos gados maijā šajās upēs gūti ļoti labi brekšu lomi. Makšķernieki atceras, ka pērn 25.maijā izdevies mājās pārvest pat 25 kilogramus brekšu, bet šogad šīs zivis nākoties iegādāties no vietējiem igauņu zvejniekiem. Citus gadus šajā laikā gan Emajegi, gan Vehandu galvenokārt makšķerētas viena veida zivis - ausleji, jo daudzu iecienītās raudas jau bija beigušās, bet šogad no upes ārā tiek celtas gan raudas un ausleji, gan brekši, sapali, ālanti un pliči. Iespējams, tajā vainojams vēlais pavasaris un lielais ūdens līmenis. Visu dienu pavadot Igaunijas upju krastā, šajā pavasarī esot iespējams tikt pie piecus kilogramu smaga zivju loma.

Lai gan mūsu ūdenskrātuvēs pēc makšķernieku domām zivju ir mazāk, tomēr dažiem jau izdevies tikt pie prāvākiem lomiem. Piemēram, jaungulbenietis Anrijs Sirmais Ušura ezerā ar spiningu noķēris divus kilogramus smagu līdaku. Tāds pats loms šajā pavasarī gūts arī Līgo pagasta dīķī. Makšķernieki vērtē, ka Ušura ezerā līdakas šobrīd ķeroties visai negribīgi. Taču aktīvākie makšķernieki tikuši Ušura ezerā pie prāvām raudām. Vīri spriež, ka būtu jāķeras arī rudužiem, kam nārsts tuvojas beigām. Kas zina, varot izrauties arī kāds breksis, apdullis no pirmsnārsta trakuma.

Ir makšķernieki, kuri laikā, kamēr Igaunijā nekas prātīgs neķeras, jau bijuši Saulkrastos, kur, makšķerējot no laivas, tikuši pie laba lucīšu un asaru loma. Gadījies arī pa kādam zutim. Ja ir vēlēšanās, tad var mērot arī salīdzinoši daudz tālāku ceļu, piemēram, uz Jūrkalni, lai makšķerētu vēja zivis. Jūrā šobrīd ķeroties arī butes, bet tās tik plānas, ka gandrīz vai cauri spīd, jo pēc nārstošanas vēl nav paspējušas uzbaroties. Vairāki gulbenieši bijuši arī pie Daugavas un Aiviekstes un mājās atgriezušies tomēr ar nelieliem brekšu, samu un līdaku lomiem.

Zveja ir laimes spēle

Tomēr zveja ir laimes spēle. Var sēdēt uz viena upes krasta, bet vienam ķerties, otram - ne. Varbūt, makšķerēt ejot, makšķernieka ceļu šķērsojusi sieviete, varbūt makšķernieks pats pārkāpis pāri makšķerkātam, varbūt uz āķa liktajai ēsmai nav uzspļauts. Uz šiem ticējumiem var paļauties, var neticēt. Katram makšķerniekam ir paša pārbaudīta zināšanu bagāža, piemēram, ka Vohandā ālanti un sapali šobrīd ķeras, ja uz āķa likta kukurūza, slieka vai gaļas tārps. Izmantojot dzīvo ēsmu, kāds gulbenietis ar gruntsmakšķeri ticis pie vairāk nekā trīs kilogramu smagas līdakas un bijis izbrīnīts, redzot, ka igauņi priekšroku šobrīd dodot spiningam, cerēdami uz līdakām. Viņu neatlaidība vainagojoties ar panākumiem.