Maluzvejniekiem jātukšo naudasmaki

Daži zvejnieki pārkāpuši noteikumus, lai lomā iegūtu akmeņbutes.

Statistika rāda, ka šopavasar maluzvejniekiem paši iecienītākie rīki ir garāki vai īsāki tīkli. Turklāt netiek smādēti arī murdi, spiningi un āķi. Taču nelegālā darbošanās ar tiem galu galā izmaksā dārgi.

Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš informēja "Kurzemes Vārdu", ka aprīļa un maija gaitā dažādās Lejaskurzemes ūdenskrātuvēs un gar jūras piekrasti no Nidas līdz Bernātiem sarīkoto reidu un pārbaužu laikā atrasts un īpašniekiem atsavināts ap pussimta tīklu, kā arī vairāki murdi un vēžu ķeramie krītiņi. Turklāt likumpārkāpumi nereti notikuši gaišā dienas laikā un vietās, kur apgrozās cilvēki.

Viens no nekaunīgākajiem maluzvejniecības gadījumiem atklāts uz Karostas kanāla Dienvidu mola, kur, nemaz nevairoties no garāmgājēju skatieniem, Andrejs un Ruslans, izmantojot 36 metrus garu tīklu, vaņģojuši zivis. Viņus izdevies aizturēt tieši tīkla izcelšanas brīdī, kad linumā spārdījušies seši asari, divas raudas un jūras grundulis. Loms svēris 2,3 kilogramus, taču cilvēki stāstījuši, ka daļa no pārkāpēju noķertajām zivīm jau aiznesta projām. Abiem maluzvejniekiem solidāri tagad nākšoties samaksāt ne tikai 200 latu lielu sodu par zvejošanu ar tīklu, bet segt trīskāršā apmērā arī videi nodarītos zaudējumus. Viņiem atsavināts tāpat zvejas rīks.

Daudz nemaskējoties no aculieciniekiem, darbojies arī Viktors, kurš strādā par Karostas kanālmalā netālu no sausā doka pietauvotā kuģa "Jūrmala" sargu. Tieši no kuģa borta viņš bija ielaidis ūdenī trīs dažāda izmēra tīklus. Arī viņam līdz šā gada augustam būs jāsamaksā 200 latu liels sods.

Līdzīgs liktenis piemeklējis Andreju un Alekseju, kuri savām darbībām bija izraudzījušies Cietokšņa kanālu Zaļajā birzē. Alekseja maisiņā inspektori atraduši divus slapjus tīklus, bet pie Andreja – vienu sausu kaprona tīklu. Turpat bijis arī spinings, kas šoreiz izmantots nevis makšķerēšanai, bet gan tam, lai tīkla auklu pārsviestu pāri kanālam. Vēl ceturtais tīkls izcelts no ūdens. Maluzvejniekiem vajadzēs maksāt 200 latu lielu sodu, jo noteikumi paredz, ka atbildība ir jāuzņemas pat tad, ja cilvēks nav pieķerts zvejošanā, taču ir atradies pie ūdenstilpes ar neatļautiem zvejas rīkiem

Teiktais skar arī Zigurdu, kuru ar tīklu mugursomā pārsteidza Liepājas ezera dienvidgalā pie takas, kas no Arāju poldera sūkņu stacijas ved uz Otankas upīti. Kaut gan pats maluzvejnieks bijis iebridis necaurskatāmajos ezera meldros, viņu nodevis takas malā atstātais motocikls "IŽ Planeta". Vēlāk nedarbos pieķertais atzinies, ka gribējis tīklu ielikt ūdenī, taču ezera pārlieku staignās gultnes dēļ tas neesot izdevies. 200 latu lielu sodu vajadzēs samaksāt arī Andim. Viņu ar slapju tīklu maisiņā aprīļa beigās aizturējuši Pašvaldības policijas darbinieki netālu no laivu kooperatīva "Kaija".

Aprīļa un maija gaitā Iekšējo ūdeņu sektora darbinieki un viņu ārštata palīgi saukuši pie atbildības arī vairākus cilvēkus, kas nav ievērojuši makšķerēšanas noteikumus. Trīs tādi patvaļnieki aizturēti Durbes ezerā, un tagad katram būs jāsamaksā 20 latu sods. Savukārt no simt latiem būs jāšķiras Oskaram, kurš 29. aprīlī spiningojis pie tā dēvētā Golodova dambja. Kaut gan spiningošana toreiz nav bijusi aizliegta, viņš pārkāpis noteikumus, paturot lomā 58 centimetrus garu līdacēnu.

Trīs zvejas noteikumu pārkāpumus inspektori atklājuši, dodoties reidā gar jūras piekrasti. Ģ. Liepiņš norādīja, ka pašpatēriņa zvejnieki, kas darbojas Rucavas novadā un pie Bernātiem, akmeņbušu lomu gūšanai izmantojuši tīklus, kuru acu izmērs bijis krietni lielāks par atļauto. Turklāt bernātniekiem tīkli bijuši arī garāki, nekā paredzēts noteikumos