Vējonis: mazo HES būvniecība izvērtusies par upju postīšanas murgu

Jādod termiņš 1 gads, ja nav zivju ceļa HES jānojauc.

Viņaprāt, lielu ļaunumu nodarīja arī Zivsaimniecības pētniecības institūts, kurš vienmēr izdeva slēdzienus ar atzinumu, ka nekādu zivju upē nav un ir ļoti labi, ka tur tiek būvēts HES.....Shitas ir kronis visam,un taadi merglji barojas no nodoklju maksaataaju naudas....

Vājprāts, kas notiek ar upēm kur tie hesi sabūvēti. Aiviekste, Gauja, Ogre u.t.t. ir vasaras kad dažos posmos ūdens ir knapi līdz ceļiem un nārsta vietas ar visiem zivju ikriem ir sausas.

StormsLV> ja pat nokauks, izkropļotos biotopus neatgriezt. Piemēram Gaujas augštecē pie hesiem ir ar buldozeru līdzināta un pārveidota gultne, iznīcinātas alatu nārsta vietas.. pēc nojaukšanas tādas vietas atgādinās vairāk meliorācijas grāvjus. Kurš ieguldīs naudu lai atjaunotu izpostīto? Bet zivju ceļi tur nu lieki, jo nav jau zivis un nav kur tām iet nārstot. Atliek tikai samierināties un vismaz nākotnē neko tādu nepieļaut.

Visvairāk žēl Aiviekstes un Dienvidsusējas, pirms hesu būvēšanas tur bija tādi sapali un ālanti uhhh. Domāju ka daļa mazo hesu būtu jānojauc, itsevišķi uz lašu, foreļu un alatu upēm.

Nāk vēlēšanas - Vējonis ir kategorisks hesu pretinieks, paies vēlēšanas - i neviens no augšas par to vairs nerunās.

JOHNNYR

vot tur tev taisnība.kas par copi bij "ābeļdārzā",pirms Brīvnieku hesa uzcelšanas.tas pats oškalnā utt.

Baigaa mauciiba, piekriitu. Sabuuveejushi HESus "gde popalo"...

Vides ministrs vārdos raženāks nekā darbos

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa izteiktais brīdinājums, ka nākotnē varētu apvienot Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, politiķu vidū izraisījis debates. Diemžēl tās vairāk ir par iespējamu politiskās ietekmes zaudēšanu, nevis bažījoties par iesākto darbu bremzēšanu.

Jāatgādina, ka savulaik Latvijā bija Vides un reģionālās attīstības ministrija, kuru divās instancēs (Vides ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā) sadalīja Einara Repšes valdīšanas laikā 2003. gadā. Kopš 2002. gada vides ministrs ir Raimonds Vējonis (ZZS), kurš ministra krēslā atrodas ilgāk nekā viņa iespējamais pušelnieks “pašvaldību ministrs” Edgars Zalāns (TP). Tāpēc RB pētīja, kādi sasniegumi paveikti tieši Vides ministrijā un ko valsts varētu (ne)zaudēt, ja šāda ministrija (ne)pastāvētu.

Ilgtspējīgam ministram ilgtspējīga runāšana

Sekojot vides ministra darbībai, jāatzīmē, ka viņš pats savā jomā paveikto galvenokārt slavējis, nevis atzinis neizdarīto. R. Vējoņa (vietām ļoti frāžainiem) vārdiem runājot, vides aizsardzībā gūti nozīmīgi panākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, piesārņojuma mazināšanā un atkritumu apsaimniekošanā, uzsākta kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, izstrādāti un Saeimā pieņemti likuma grozījumi, lai ieviestu jaunu kompensāciju veidu – zemes atpirkšana, noslēgta vienošanās ar Krievijas Federāciju, kas nodrošinās iespēju izvest uz Krieviju Salaspilī esošo lietoto kodoldegvielu, paaugstināts dabas resursu nodoklis plastmasas maisiņiem, uzbūvēti vairāki sadzīves atkritumu poligoni, nodibināta cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, ieņemta nepiekāpīga pozīcija pret a/s “Baltic Pulp” plānoto celulozes rūpnīcas būvniecības projektu Jēkabpils rajona Ozolsalā.

Starp citu, pieminot frāžainību, RB atrada oficiālu dokumentu – Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005.–2007. gadam. Tajā konstatēti vismaz daži trūkumi ministrijas darbā, kuri bez tulkojuma izprotami grūti:

>nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu;

>fragmentēta institucionālā sistēma.

Toties pats ministrs visiem saprotamā valodā nopriecājies, ka ministrijai izveidojusies laba sadarbība ar projektu “Pēdas” un Cūkmenu. Nenoliedzami, no dzirksteles iedegas liesma, kā atzinis sens klasiķis. Tāpēc talku kustība ar Cūkmenu priekšgalā ir apsveicama iniciatīva, kas, jācer, ar laiku pārņems visu Latviju.

Kompromisu mākslinieks

Tomēr kā ministrijai sokas ar Latvijas vides attīstības ilgtermiņa plānošanu un zobu parādīšanu projektos, kuros vides aizstāvju un privāto uzņēmēju intereses atklāti konfrontē?

1.Piemēram, Jūrmalas attīstības plāna grozījumu izstrādes laikā izskanēja asas iebildes pret vēlmi likvidēt dabas pamatnes statusu un pieļaut apbūvi. Astoņās no teritorijām, pret kuru plānotajām izmaiņām iebilda arī vides ministrs Raimonds Vējonis, zonējuma maiņa notika. Ministrs tagad klusē. Tiesa, pirms gada R. Vējonis ne no šā, ne no tā pauda viedokli vēlreiz, mudinot atlaist Jūrmalas domi, kaut gan pats strādīgās attīstības plānā iekļautās ieceres jau bija apstiprinājis. Vai ministra viedoklis bija izšķirīgais domes atlaišanā? Taču jau ne!

2.R. Vējonis vārdos bija bargs pret nelikumīgu kāpu apbūvi, tomēr kāpās slienas māja pēc mājas. Daži celtnes pamanās nodēvēt par klētiņu. Ministrs aizbildinājās, ka būvniecības joma ir vairāku ministriju pārziņā. Ja tā, tad iepriekš piesauktā ministriju apvienošana būtu lietderīga. Ar šādu pamatojumu ideju prezentēja arī I. Godmanis, norādot, ka vides un attīstības jautājumi skatāmi kompleksi, nevis katrā ministrijā pa savam.

3.Kad aizsākās diskusijas par mazo HES nodarīto postu Latvijas dabai, vides ministrs bija kompromisu karalis, sakot, ka cilvēki tajās ieguldījuši līdzekļus un viņiem atļauts šīs stacijas celt, kā gan lai liekot HES nojaukt? Šogad intervijā RB Raimonds Vējonis nemaz neslēpa, ka viņš šajā it kā “zaļajā” amatā “iziet” uz kompromisiem.

4.Pavisam neizprotama bija vides ministra rīcība, kad Jelgavas cukurfabrikas Lielupē ievadīto notekūdeņu dēļ upē slāpa zivis. 17 dienas pēc piesārņojuma konstatēšanas viņš uzdeva pārtraukt novadīt notekūdeņus Lielupē. Atgādinām, ka toreiz R. Vējonis savu politisko atbildību par notikušo skaidroja kā viedokļa paušanu par nepieciešamību apturēt Jelgavas cukurfabriku. Tas nekas, ka ministrs attapās trešajā nedēļā pēc katastrofas. Toties viņš godīgi pateica?– neatkāpšos no amata, jo situācija taču ir jārisina, nevis no tās jābēg!

5.Vides ministrijas līdzšinējo dažu departamentu skaits jau ir palielinājies vairākkārt, kas pamatots ar darba apjoma palielināšanos. Interesanti, ka vienā blokā apvienotas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkcijas.

Visu rakstu lasiet 25. septembra izdevumā Rīga PS Man liekas,jautājumu nav.Vides ministrs no 2002 gada pēkšņi pamanīja,ka kaut kādi nelieši Latvijā sabūvējuši hesus.

Vides ministrs Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis dzimis 1966.gada 15.jūnijā Pleskavas apgabalā Krievijā. 1989.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, kur 1994.gadā ieguvis arī bioloģijas zinātņu maģistra grādu. Tamperes Tehniskās universitātes Ūdens un vides inženierijas institūtā Vējonis apguvis ūdens un vides vadību, mācījies arī Tallinas Tehniskās universitātes Vides inženierijas departamentā.

Darba gaitas Vējonis sācis Madonas 1.vidusskolā, kur no 1987. līdz 1989.gadam mācījis bioloģiju. No 1989. līdz 1996.gadam Vējonis strādāja par Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku, bijis arī Madonas domes deputāts (1990-1993), no 1996.gada viņš bija Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

2002.gada 7.novembrī viņu apstiprināja par vides ministru Einara Repšes valdībā. Vējonis ir Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs.

Vējonis strādājis pie Teiču valsts rezervāta apsaimniekošanas plāna, Madonas ūdens un kanalizācijas rehabilitācijas projekta, Kaņepēnu ezera apsaimniekošanas plāna, Gulbenes, Aizkraukles, Pļaviņu ūdens un kanalizācijas rehabilitācijas projektiem, organizējis un vadījis ietekmes uz vidi novērtējumu Aiviekstes HES zivju ceļam un piedalījies citos projektos.

Piesakos uz jaukshanu:)

taam cuukaam galvenais ir riit no siles .

Labrīt, Vājoni. Kurš tad visus šos gadus ir bijis augstajā amatā? Vēlēšanas nāk, grib sasmelt lohu balsis.

toč-pajols tas Vējons! no komas pamodies laikam, ka tagad tik sajēdz, ko sadarījis ar saviem putras brāļiem....

Šī ir atbilde uz vēstuli un ir atrodama Latvijas zemkopības ministrijas saitā.Beigās konkrēti norādīts-par hesiem atbild vides ministrija.Tiešām izskatās,ka dažs labs ir atmodies no komas.

: Vai esat informēti par regulāru zivju bojāeju pazeminoties ūdens līmenim Daugavā pie Pļaviņām aptuveni 4 ha platībā? Un vai vispār kādam šis jautājums interesē? Mans īpašums robežojas ar šo teritoriju. Skats ir drausmīgs.

: Ministrija atbild:

Pateicamies par sniegto informāciju un rūpēm par zivju resursu saglabāšanu.

Zemkopības ministrijai ir zināmi atsevišķi zivju bojāejas gadījumi, kas saistīti ar ūdens līmeņa izmaiņām (pamazināšanos) Daugavā hidroelektrostaciju (HES) darbības rezultātā, tomēr jautājuma uzraudzība un zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanas ierosināšana ir Vides ministrijas Valsts vides dienesta kompetencē.

Šādos gadījumos vispirms ir nepieciešams informēt Valsts vides dienestu, lai konstatētu konkrētus faktus par zivju bojāejas gadījumiem, kurus fiksē Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā struktūrvienība. Pēc tam šī struktūrvienība ierosina zivsaimniecisko ekspertīzi zivju resursiem nodarītā zaudējuma lieluma novērtēšanai un aprēķināšanai.

Zemkopības ministrija ir informējusi Valsts vides dienestu par jūsu vēstuli, tomēr mūsu rīcībā nav pietiekami konkrētu datu par zivju bojāejas apstākļiem. Tādēļ lūdzam turpmāk šādos gadījumos sazināties tieši ar Valsts vides dienestu pa tālruni 67084200 vai e-pastu vvd@vvd.gov.lv un norādīt konkrētu laiku un vietu, kur ir konstatētas bojā gājušās zivis vai ūdens piesārņojums, lai Valsts vides dienesta pārstāvji varētu nekavējoties ierasties notikuma vietā sastādīt aktu par zivju bojāeju, kurā norādītu tās cēloņus, zaudējuma aprēķinam nepieciešamos rādītājus, kā arī ierosinātu zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanu.

Tāpat Vides ministrijas Valsts vides dienesta kompetencē ir kontrolēt HES ekspluatācijas atbilstību konkrētajai HES izstrādātajiem ekspluatācijas noteikumiem, kuros iekļautas gan tehniskās, gan vides aizsardzības prasības (tai skaitā ūdenskrātuves ūdens līmeņa režīmu ievērošana).

Ko var dirst, kārtējā latviešu skaudība, ja nav man, lai nav nevienam.

Cīnīties ir pavisam vienkārši. Hes nav slikta lieta, ja to pareizi uztaisa. Ir divu veidu hesi, kas darbojās ar uzkrāšanas metodi, vai caurteces metodi. Manuprāt ar uzkrāšanas metodi vispār tādi hesi ir jāaizliedz būvēt, bet uz caurplūdes principa, kur ūdens tiek pievadīts pa derivācijas kanālu, es nesaskatu nekādu sliktumu, ne augiem, ne zivīm, tur pat nav vajadzīgs zivju ceļš. Spilgts piemērs Spridzēnu hes, neko sliktu nevaru pateikt.

Tajās upēs, kur caurplūdumi ir nelieli, piem. mazūdens periodā, ir jāpieņem likums, ka nedrīkst darbināt turbīnes un ir jānodrošina dabīgais caurplūdums, nevis kaut kāds procents no dabīgā caurplūduma, kā ir pieņemts patreiz, kuru neviens nenodrošina, jo sodi ir mazi. zivju ceļi viennozīmīgi ir vajadzīgi, bet ne visas zivis ies pa viņiem.

Turklāt ir jāuzstāda videi draudzīgas turbīnas, kā piemēram čehu hydrolink vai mavel firmas turbīnas. Un daudz kas ir atkarīgs no hes īpašnieku godaprāta. Zinu, ka ir normāli hesi, kas nerausta ūdens līmeņus, lai tikai gūtu maksimālu peļņu, un kas nodrošina obligāto caurplūdumu un pat lielāku.

Kāpēc Zviedrijā un Norvēģijā nav neviens pret hesu būvniecību uz lašupēm un foreļupēm??? tāpēc, ka tur no jauna būvētu hesu nemaz bez zivju ceļiem neļauj neviens būvēt. un dažiem pat ir uzstādītas ierīce, kas nosaka kādas sugas zivs un cik liela zivs pārvietojas pa zivju ceļu.

"Manuprāt ar uzkrāšanas metodi vispār tādi hesi ir jāaizliedz būvēt, bet uz caurplūdes principa, kur ūdens tiek pievadīts pa derivācijas kanālu, es nesaskatu nekādu sliktumu, ne augiem, ne zivīm, tur pat nav vajadzīgs zivju ceļš."

Tad aizbrauc uz Amatu pie Vidzemes šosejas un apskaties, cik "draudzīgi" videi ir hesi ar derivācijas kanālu. Upe vairāku kilometru garumā pilnībā iznīcināta, palikusi vien aizaugoša gultne ar stāvošu ūdeni, un ne par kādu zivju migrāciju nevar būt ne runas, ja nu vienīga pavasara palos kāda varētu tikt pāri.

emilsp

"Upe vairāku kilometru garumā pilnībā iznīcināta, palikusi vien aizaugoša gultne ar stāvošu ūdeni, un ne par kādu zivju migrāciju nevar būt ne runas, ja nu vienīga pavasara palos kāda varētu tikt pāri."

tas ir tāpēc ka vietā, kur no upes atdalās derivācijas kanāls uz upes ir aizsprosts, tas nozīmē, ka tāda vieta draudzīgam hesam neder. Un dot vai nedot attiecīgo atļauju būvēt hesu ir jāizvērtē biotopu ekspertiem, tāpēc jau ir jātaisa atzinums par biotopiem. Tātad šajā posmā ekspertiem ir jāmin, ka hesu celt nedrīkst, jo aizsprostojot upi pacelsies limens un veidosies ezers, kā rezultātā iznīks biotopi. Un tad tālāk jau lēmumu pieņem VVD. Bet tur kur nelielā upes posmā ir maksimāli liels kritums, tur viss butu labi, respektīvi nabūtu vajadzīgas aisprostot upi un ūdens sadalītos, tecētu gam pa derivācijas kanālu uz hesu, gan pa upi. un nebūtu nekādu problēmu.

tas ka ir alkatīgi cilvēki, tas ir skaidrs, tāpēc jau būvē maksimāli augstus aizsprostus, lai būtu maksimāli liels ūdens kritums uz turbīnu, attiecīgi maksimāli liela peļņa :)))

pamatā ir vainīgi VVD piesaistītie eksperti, kas butībā neprofesionāli izvērtē attiecīgo situāciju par vietas izvēli, biotopiem un zivīm. Tālāk šos atzinumus (varbūt speciāli nopirktos atzinumus), ka viss ir super nodod VVD un rezultāts visiem ir zināms.

Ja uzrakstītu patieso situāciju par zivīm un biotopiem, tad

piespiedās eters :)))

Ja eksperti uzrakstītu patieso situāciju par zivīm un biotopiem, kā arī vietas izvēli un kritumiem, tad Latvijā būtu kādi 15, nevis 150 mazie hesi.