Ķeguma HES ūdenskrātuvē veic mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu

Turpinot AS "Latvenergo" iniciētā projekta "Vienoti zaļākai rītdienai" aktivitātes zaļākas nākotnes labā, "Latvenergo" sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" veic mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu Ķeguma HES ūdenskrātuvē, lai atjaunotu Daugavas baseinam raksturīgās zivju sugas.

Pirms nedēļas "Mēs zivīm" aktīvisti kopā ar "Latvenergo" darbiniekiem Daugavā pie Kaibalas ievietoja 200 mākslīgās nārsta ligzdas, aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Upē vairāku kilometru garumā vairākās rindās un dažādos dziļumos tika iegremdētas no egļu zariem izgatavotas zivju nārsta ligzdas. To ielikšanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās netiek ietekmētas ar ūdenslīmeņa svārstībām. Tādējādi ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu.

Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavas baseinam raksturīgajām zivju sugām - raudām, brekšiem, zandartiem un līdakām.

Kopš ievietošanas brīža apmēram vienas nedēļas laikā nārstojošās zivis ienāk mākslīgajās ligzdās - nērš ikrus, kas pieķeras pie zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem un pēc divām nedēļām jau dodas upes baseinā. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, kā arī nepieciešamības gadījumā pārvietotas un izskalotas no sanesumiem upē. Ligzdu uzraudzību veic brīvprātīgie inspektori, stāstīja Siksnis.

Patlaban ir brekšu nārsta laiks un brekšu mātītes nērš ikrus.

Brekšu ligzdas upēs jau tika izvietotas vairākus gadus, un šī rosība attaisnojās, jo šīs sugas zivju upēs kļūst vairāk. To apliecina arī makšķernieki, kas paši brīvprātīgi iesaistās ligzdu izvietošanā, lai palīdzētu brekšiem iznārstot, stāstīja biedrības "Mēs zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra, uzsverot, ka viens no biedrības mērķiem ir piedalīšanās zivju resursu atražošanas un aizsardzības pasākumos, nodrošinot šo pasākumu īstenošanu.

""Latvenergo" iniciatīva aktīvi iesaistīties zivju resursu atjaunošanas un saglabāšanas projektos ir patiešām apsveicama rīcība, jo jebkura cilvēku un saimnieciskā darbība Latvijas ūdeņos neapšaubāmi atstāj savu ietekmi, kuru varam mazināt, realizējot šāda veida vai arī citus dabai draudzīgus projektus," pauda Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

""Latvenergo" jau tāpat apzinīgi veic HES darbības rezultātā izraisīto un zinātnieku aprēķināto zaudējumu ikgadēju finansiālo kompensāciju paredzētajā apmērā. Šie līdzekļi nodrošina regulāru zivju mazuļu pavairošanu un ielaišanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs. Jaunā iniciatīva līdzdalībai zivju nārsta ligzdu projektā ir paša koncerna rosināta vēlme papildus un vēl vairāk iesaistīties Daugavas ūdeņu resursu saglabāšanā. Tas ir īpaši apsveicami, ņemot vērā šī brīža valsts budžeta ierobežoto pieejamību un nepietiekošās iespējas dabas un vides aizsardzības pasākumu realizācijai valsts publiskajās ūdenstilpēs," uzsvēra Riekstiņš.

AS "Latvenergo" 2009.gadā nāca klajā ar ilgtermiņa iniciatīvu "Vienoti zaļākai rītdienai", lai kopīgi pierādītu, ka vienota visu cilvēku un uzņēmumu rīcība var sniegt taustāmu rezultātu vides kvalitātes uzlabošanā un tās uzturēšanā ilgtermiņā. Projekta aptaujā iedzīvotāji un uzņēmumi noteica, kādi pasākumi dabas un vides saglabāšanai nākotnē ir jāveic, atzīstot par svarīgākajiem atkritumu savākšanu un tā daudzuma samazināšanu, videi draudzīgas ķīmijas lietošanu, racionālu elektroenerģijas izmantošanu un siltuma patēriņa samazināšanu, kā arī uzklausīja ekspertu viedokļus un ieteikumus, lai mainītu savus ieradumus.

"Latvenergo" koncerns ir viens no videi draudzīgākajiem energoapgādes uzņēmumiem Eiropā, jo aptuveni 60-70% no saražotās elektroenerģijas tiek iegūti no atjaunojamiem un videi draudzīgiem energoresursiem.