Zivīm silti, makšķerniekam karsti

Ēnā plus 34, saulē... labāk nepieminēt, jo no tiem cipariem vien jau paliek tik karsti, ka sviedri līst aumaļām, un šķiet, ka makšķerēšana prātā var būt tikai tiem, kam kaut kādā robā ieķīlējusi “ātrumkārba”, un viņi monotoni turpina iesākto, šajā gadījumā — copi.

Es nezinu, kā tu, cienījamais makšķerniek, bet es pēdējās divās nedēļās uz copi esmu gājis tikai reizes četras. Kaut kā tas karstums sajaucis visas prioritātes. Varētu jau mēģināt vēlu vakarā vai agri no rīta, un tā arī darīju, bet diemžēl palielīties ne ar ko īpašu nevaru.

Kā izskatās, arī odu armāda nav izturējusi lielo karstuma vilni un sīcēju skaits ir manāmi sarucis, toties parādījušies daudz smagāki dūrēji — dunduri. Acīmredzot itin labi pārziemojuši, jo vismaz pie Daugavas krastiem viņu par maz neliekas. Vienīgais labums atšķirībā no odiem ir tas, ka, nositot divus dundurus, iznāk itin laba ēsma pludināšanai pa straujām upēm, kur mīt foreles, sapali, alates, un tā der praktiski jebkurai baltajai zivij.

Kur meklēt veiksmi

Varbūt šoreiz nerakstīšu precīzi par kādu inventāru vai arī konkrētas zivju sugas copi, bet mēģināšu iepazīstināt ar to, ko zinu par pašreizējām iespējām un veiksmīgākajiem copes momentiem.

Pēc provizoriskiem datiem, no 13. līdz 27. augustam posmā no Rīgas līdz Ķeguma HES tiks ievērojami samazināts ūdens līmenis. Nekas jauns tas nav, jo tā notiek jau vairākus gadus pēc kārtas, taču daudziem makšķerniekiem nav zināmi šie datumi, un tad nākas sūkstīties, ka palaista garām vai daļēji nokavēta laba copes iespēja. Pirmajās dienās braukt un kaut ko mēģināt nebūtu īpaši prātīgi, jo šādas krasas ūdens līmeņa svārstības nepatīk nevienas ūdenstilpes zivīm, vai tas būtu Daugavā vai maksas karpu dīķos. Taču, kad pagājušas aptuveni četras dienas no ūdens līmeņa samazināšanas sākuma, upes krastos un laivās sarodas daudz vairāk makšķernieku nekā visa gada garumā. Loģika ļoti vienkārša. Zivis koncentrējas bedrēs. Vienuviet sapulcējas sami, zandarti, līdakas, brekši un citas mazākas zivis. Ļoti efektīga šajā laikaposmā ir cope ar dzīvo zivtiņu, un nav svarīgi, vai tā notiek ar pludiņmakšķeri vai gruntsmakšķeri.

Uz jūriņu!

Ir sākusies asaru cope jūrā. Kā jau katru gadu, labākie posmi ir tur, kur gultne ir pēc iespējas akmeņaināka, tātad Saulkrastos un tālāk uz Igaunijas pusi. Asaris jūrā vislabprātāk uzturas starp otro un trešo sēkli, bet tas ir vietās, kur krasts tuvāk. Uz ko makšķerējam? Kaut vai uz parastajām sliekām, uz mazajiem aptuveni 2 — 3 cm garajiem tvisteriem, nullītes vai pirmā izmēra rotējošiem vizuļiem.

Līņi, sami un citi

Nārstu beiguši līņi. Līnis barosies tik ilgi, kamēr būs pastāvīgs un silts laiks. Vēl labāk, ja uzlītu smalks lietutiņš un būtu apmācies, tad nebūtu jāgaida vēlās vakara stundas, jo līnim ļoti patīk silts un lietains laiks.

Aizvadītās nedēļas sākumā Daugavā pie Jaunjelgavas vīri gandrīz divas stundas nocīnījās ar 1,82 m garu samu, kurš bija izlēmis nogaršot garām peldošu vobleri. Izdabūjuši viņu krastā, nomērījuši un solīdi palaiduši, lai... paaugas. Lūk, tā ir attieksme! Es ieteiktu tā darīt visiem, un arī citi šim viedoklim pilnībā piekrīt. Mājās varētu ņemt desmitnieciņus un plus mīnus pieci kilogrami ap šādu svaru, bet pārējie jau pēc katra makšķernieka bada vai sāta sajūtas.

Ļoti fantastiskas ziņas nāk no Salacas, kur rīta cēlienos vien copmaņi velk ap 20 un vairāk kilogramu brekšu! Pa starpai gadās arī skaistas raudas. Breksim un samam šis karstums ( tas attiecas uz upēm) vienmēr bijis tas labākais laiks. Vēlāk rudenī, kā sarunājušas, šīs abu sugu zivis saiet baros un, sameklējot dziļākās vietas konkrētā ūdenskrātuvē, arī pārziemo. Tos, kam šīs vietas izdodas atrast, var tikai apskaust, bet pārējiem pienākas cerību medaļas.

Zaļsvārču ķeršana

Vasaras karstumā, kad ūdens temperatūra sasniedz līdz pat plus 26 grādus, ļoti interesanti izturas līdakas. Praktiski zaļsvārču cope būtu jāsadala divās daļās — seklās ūdenskrātuvēs un dziļās. Pie pirmajām piederētu seklie vai purvainie ezeri, bet pie otrajām — dziļie ezeri un Latvijas mērogiem lielākās upes. Pats interesantākais, ka, lai cik dziļa būtu ūdenskrātuve, karstajā laikā zivis uzturas pēc iespējas seklākās vietās. Par to pārliecinājāmies nedēļas sākumā Daugavā un arī ap divus metrus dziļā ezerā.