Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Daugavpils universitātes (DU) Ekoloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu, kura mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējas nodrošināšanai.
Projekta "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" zinātniskais vadītājs Artūrs Škute informē, ka projekta gaitā, izmantojot optiskās metodes, paredzēts izstrādāt jaunu tehnoloģisko risinājumu ezeru ūdeņu analīzei, izstrādāt hidroakustisko pētījumu metodi zivju resursu izvērtēšanai un zivju resursu attīstības prognozes matemātisko modeli, izvērtēt faktorus, kas nosaka virszemes ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanos un vielu plūsmas ezeru sateces baseinos, kā arī novērtēt biogēno elementu (ķīmiskie elementi, kas vitāli nepieciešami organismu dzīvības norisēm) plūsmu, izmantojot modelēšanas metodes.
Pamatojoties uz planktofāgo zivju un zooplanktona mijiedarbības analīzi ezeru pelaģiālē (tā ezera daļa, kas nav ezera dibens un nav krasts), paredzēts izstrādāt arī jaunu zivju barības bāzes izvērtēšanas metodi, izstrādāt un publicēt Baltijas reģiona saldūdeņu zooplanktona sugu noteicēju, izstrādāt populāciju ģenētiskā monitoringa metodi, kā arī sagatavot publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos, sniegt ziņojumus starptautiskās konferencēs un aizstāvēt doktora disertācijas.
Viena no prioritāro ūdeņu kategorijām Latvijā ir lašveidīgo zivju ezeri. Viena no lašveidīgajām zivīm - repsis (Coregonus albula) - Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija sastopama 30 ezeros, 50.-60.gados - 11 ezeros: Alūksnes, Drīdža, Lielā Gusena, Nirzas, Puzes, Rāznas, Sīvera, Stirnu, Sventes, Tērpes un Usmas, bet 90.gados - tikai piecos ezeros - Ežezerā, Lejas, Nirzas, Rāznas un Usmas ezerā. Tas nozīmē, ka šī saimnieciski nozīmīgā suga izzūd no mūsu ezeriem. Kopš 1995.gada repsis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu 3.kategorijā. Repsis Latvijā ir iekļauts arī ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Projekta gaitā iegūtos datus plānots izmantot gan reģionālu, gan starptautisku ekoloģisku un sociālekonomisku problēmu risināšanai. Paredzēts izstrādāt arī praktiskus priekšlikumus Latvijas vides un citu sektoru normatīvo aktu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei pašvaldībām un ezeru apsaimniekotāju darbības plānošanai.
Projekts "Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai" ilgs līdz 2012.gada 30.novembrim. Tā kopējās izmaksas - 720 335 lati, tai skaitā: ESF finansējums - 612 285 lati (85%), valsts budžeta finansējums - 108 050 lati (15%).
Man jau liekas loģiski, Latvijas ezeri kļūst arvien vecāki un straujāk notiek eitrofikācija, kā arī paliek arvien seklāki, pilnīgi dabiski procesi arī bez cilvēka darbības negatīvās ietekmes. Un protams pirmās pazūd lašveidīgās zivis, ar kurām noteikt bija pilni ezeri pirmos pāris tūkst. gadu pēc ledus laikmeta. Un joks ka jauni ezeri vietā nerodas, kamēr nesagaidīsim jaunu ledus laikmetu :) Un vai var nākotnē pilnībā apturēt ezeru eitrofikāciju un to ka paliek arvien seklāki un aizaug vairāk? Kur likt milzīgās nogulumu(dūņu) masas, atsūknēt, bagarēt regulāri? Tāpēc arī liekas nedaudz dīvaini lielu līdzekļu ieguldīšana tādas sugas kā repsis saglabāšanā un skaita pavairošanā. Ja nu tas vienkārši negrib vairs dzīvot mūsu pat dziļākajos ezeros? :) Nebūtu prātīgāk vairāk pievērsties lašveidīgo populācijām upēs, īpaši kur tās apdraudētas? Arī sporta makšķerēšana, tūristu pievilināšana vēlāk dos daudz lielāku "atpakaļefektu". Bet ko ta tas repsis, ne kāds ķer ne ko, daži pat nezin tādu sugu, kur nu vēl redzējuši :)
Bebrs
Tev zivis par maz ezeros un upēs:-)
Protams ka lielākā daļa tajā projektā ir pufelis, bet....ja kādi banāni ir gatavi par to maksāt, tad....kaut zirnekļiem kājas skaiti:-)
Šis nu gan ir projektiņš lai kuņģi būtu pilni un tolka maza. "Repsis ļoti laba zivs kas dod lielu pievienoto vērtību!"
Būtu Daugavā virs Rīgas hesa ielaiduši kādas 600T karpu mazuļu un 100T samu mazuļu un uz 5 gadiem uzlikt liegumu makšķerēšanai starp ķegumu un rīgas hes.! Uh ka pēc 10-20 gadiem būtu ko darīt virs rīgas hesa.
ar tādiem ministriem un tik aprobežotiem zinātniekiem ,Latvijai zivju nebūs un pavisam drīz ,kam to makšķ. karti pirkt ? lai palieliitos ,ka esam copmaņi :{ kapēc vērtīgas zivis nepavairot ?foreles ,vēdzeles ,lašus ,samus ? kādus vēl repšus ,tad jau var siļķes vismaz rollmopšus varees rulleeet :}
Uzrakstīta muļķība! Alūksnes ezerā ir repsis un daudz! Šogad atkal daļa apsprāga, kopā ar ķīšiem, asariem un vēdzelēm....
to Bebrs
Izlasi rakstu kārtīgi - no budžeta pa "burbuli" aizies 108 tūkst., latu nevis 720. Ja Latvija ieliek 100 štukas un pretī dabū 600 tūkst., no kuriem būs algas cilvēkiem, nodokļi nauda pensijām utt. tad tas ir tīrais vinnests. Padomā ar galvu nevis bļauj ka ka aizies pa burbuli. Manis pēc Artūrs var kaut ķīšu dzimumorgānus pētīt ja piesaista tik lielu naudu Latvijai. Ne jau visa nauda konferencēm paredzēta. Projekta tāmi neesmu redzējis bet gan jau algām kādi 200-300 tūkst. būs.
Interesants projekts :) Repsis ir sīgu dzimtas zive, vienu vēl pagājušajās brīvdienās Alūksnes ezerā noķēru, pa virsu peldošu, pusdzīvu.
Nereģistrētais - palasi kārtīgāk, es jau par tām 108 štukām lasīju. Bet bez projekta jau tāpat var pateikt ka nedrīkst ielaist kaut attirītus notekūdeņus - dosjas, feiry un pārējā sadzīves ķīmija vispār tad būtu jāaizliedz - tāds būs projekta rezultāts. Respektīvi rezultāts jau būs bet tas neko nedos lai varētu to repsi kaut vai atkal audzēt - laiki mainās un ūdeņu sastāvi neatgriezeniski arī
To Bebrs
piekrītu ka situāciju nemainīs. Tāpat neesmu pārliecināts ka sasniegs kaut pusi no mērķiem. Neticu ka bez fizmatu palīdzības ar padziļinātām zināšanām programmēšanā kaut ko var izdarīt. Škutem būtu jāpiesaista SIA PAIC kas ir jau šo to izveidojuši vides jomā un nodarbojas ar matemātisko modelēšanu. Par hidroakustisko zivju krājumu novērtēšanas metodi :DDD Viņi ar trali mauks vaļā vai? :D
Ja atgriežamies pie jautājuma par projekta jēgu tad lielākā un vienīgā ir ESF piķa apguva. Ko lai dara ja sakarīgāku projektu nav?
kādreiz biju reģistrējies ZIVĒ, šeit slinkums to darīt un arī publika atgādina brīžiem DELFu komentētājus.
Projektam zivsaimnieciskas jēgas nav. Tāpat jau repšu un citu aukstummōlošo zivju problēma ezeros ir skaidra- stratificētos ezeros dziļākajos slāņos mūsdienās ir maz skābekļa, tādos, kas samaisās- par siltu. Par šīm lietām ir rakstīts.
Taču ja ES naudu zinātnieki piesaista, lai pēta ko grib, kādas problēmas.
Bebrs- labāk kādu mēriņu ielaist, tev atkal zivis trūkst? Ķer tās kas ir....
pie tam lielos projektos daudz naudas iet pakalpojumos, aparatūras pirkšanai utt.... Tā vai citādi projektu nauda daļēji iet dažādos ekonomikas sektoros, ne jau kabatās visu bāž.
Protams tieši makšķerēšanai, zivsaimniecībai kā teicu projekts neko nedos. Taču ar tiem projektiem ir tāpat kā ar visu citu- ne jau vienmēr tie ir efektīvi, fons arī vajadzīgs.
Vanem
protams ka šiem projektiem ir pievienotā vērtība bet reāli zivju resursiem tas neko nedos. Kādu iemeslu pēc ir tas bezskābekļa ūdens ezeros - tāpēc ka karsta vasara un nav pienācīga ūdens apmaiņa vai vēl kas?
Vecos laikos nebija tika daudz slāpekļa, fosfora, organikas ūdenī. Nebija tik daudz dzīvo organismu- augu, planktona, bentosa, mikroorganismu, zivju utt...Ezeri bija "liesāki". Stratificētajos ezeros bioloģiskie objekti un sadalīšanās procesi noēd skābekli dziļākajos slāņos un viss, līdz rudenim, kad notiks ūdens atdzišana un samaisīšanās skābekļa dziļumā nebūs.
Arī tas, ka ūdens caurspīdīgums ir samazinājies, tas nozīmē, ka gaisma neiet vairs tik dziļi un samazinās ūdesn slāņa biezums, kur fitoplanktons ražo skābekli.
Interesanti, ka zivis dziļumā reizēm tomēr ir, viņas varbūt uz laiku ienirst, uzēd un tad atkal ceļas augšup.
Saprotams ne jau visos ezeros tā ir, bet tendence kopumā. Kopā repšu ezeru skaits ir samazinājies no 50iem. Skaidrs jau ka jāsamazina barības vielu notece, bet to ir grūti panākt.
Ja tiek pie ESF, tad neviens nedomās vai tā nauda pareizi iztērēta!!! Kāda daļa aizslīdēs nezināmā virzienā un neviens atkal neko nezinās, jo pie rokas neviens nebūs pieķerts! Mūsu valdība nemāk vai negrib neko loģisku darīt!!! Kad viņi reiz atgriezīsies realitātē???
Re riebigs ,BEBRS i vee , meligs zvers ar netiriem zobiem
paklau woles nepļurksti ,bebrus ir jāšauj :} ja nevar tad ar mietu jānodauza !
720 štukas aizies pa burbuli:) šis tas jau ir tajā projektā derīgs, bet ja piemēram "sniegt ziņojumus starptautiskās konferencēs un aizstāvēt doktora disertācijas." - kādi daļu tur iztērēs. Jēdzīgāk bija zivis par to naudu kaut kur ielaist