Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Mencas, butes un reņģes pašlaik uzturas vietās, kur dziļums pārsniedz desmit metru un vairāk, bet piekrastes ūdeņos dominē sīkie plicīši, kā arī citu zivju mazuļi un saldūdens iemītnieces, kas uzkrāj spēkus, lai, ziemai tuvojoties, atgrieztos ezerā," cilājot tīklus un veicot pētniecības zvejas pienākumus jūrā, vakarrīt atzina zivju pazinējs Ēvalds Urtāns.
Pētnieks uzskata, ka tā ir normāla parādība, jo vasarā, kad ūdens pieturas silts, saldūdens zivis nelaiž garām iespēju uzturēties piekrastes ūdeņos, kur barības ir pa pilnam un arī ūdens nav tik pārmērīgi sāļš. Arī tagad – augusta beigās – jūra vēl nav paguvusi kaut cik jūtami atdzist. Par to pārliecinājies, Ēvalda pārinieks Arnis Bokums atzina, ka ūdens esot siltāks par gaisu, tādēļ tur lieliski iespējams sasildīt, laivā sēžot, nosalušās plaukstas.
Nevajagot uzskatīt, ka sidrabainie pliči ir tikai tādi kaulukambari un galīgi nekam nav vērti. Kaut gan tirgū tos patiešām neviens uzpircējs negribot ņemt, liela daļa makšķernieku šīs zivis labprāt paturot lomā, lai pēc tam izkaltētu. Daudzi zinot, ka kaltēts plicis ir vislabākā uzkoda ne tikai pie alus, bet arī pie citiem stiprākiem dzērieniem. Tāpat nedrīkstot aizmirst, ka plēsīgās zivis – asari, līdakas un zandarti – pličus labprāt izmantojot savā uzturā. "Ja tie tagad piekrastē kļuvuši par dominanti, tad tā ir cerīga zīme, jo vēstī, ka arī pārējo zivju krājumiem ir tendece vairoties," secināja Ēvalds, kurš, izdarot nepieciešamos mērījumus, aizvakar un vakar pārliecinājies, ka nesen aizvadītā vētra ne tikai attīrījusi ūdeņus jūrā un Liepājas ezerā. Tie ne tikai kļuvuši dzidrāki, bet arī ievērojami bagātinājušies ar skābekli. Arī šis apstāklis, viņaprāt, pozitīvi ietekmēšot zivju krājumu pieaugumu.
Ar zivju pētniecību Ēvalds nodarbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu un šajā laikā ir uzkrājis bagātīgu pieredzi. Viņš uzskata, ka pētnieciskā zveja ir jāveic regulāri aptuveni divreiz mēnesī. Mainoties vēja virzienam, stiprumam un citiem parametriem, tūdaļ izmainās arī zivju sastāvs piekrastē. Viņš atcerējās, ka agrāk novērojumi Latvijas Zivju resursu aģentūras uzdevumā tika veikti visā Baltijas jūras piekrastē. Tagad ar pētniecību vairs nodarbojas tikai Pārtikas un veterinārā dienesta nodaļas darbinieki. Līdz ar to no lielā zinātnes potenciāla maz kas palicis pāri.
Zivju Liepājas ezerā nav kļuvis mazāk. Ja nav argumentu, labāk paklusēt, citādi ar šādiem komentāriem, gribot būt gudrākam par visiem, rezultāts sanāk pavisam pretējs ;)
Baudītājiem un pētniekiem arī dižķibele makā ielekusi.Biežāk baudīt sākuši.Ziema būs barga-ledusskapis jāpiepilda. :))) Jā,agrāk varēja "baudīt" visi.Licenzi pastā nopērk un bauda.Saprotu,ka nekādu skādi tie pētnieki nenodara,bet jēgu arī neredzu.Tukši cipari.
N-tie tīkli,tas nav arguments?Varbūt kādam liekas,ka tie ir par maz?
Kurs ta te ir izcelies -GUDRS
Vajag papetit Liepajas ezeru un zinasi cik un kadas zivis ir palikusas.Krize nav tikai rudusiem a parejie resursi ir specigi samazinajusies!!!
Kā ir ar tiem stāvadiem Liepājas ezerā, saprotu vīri maksā par vienu tādu 8.00.ls.un močī, bet Tu ar makšķeri pērc gada licenzi, ezera licenzi un ja vēl maija licenzi, tad kopā 35.00 ls. kautkāds murgs un vēl neaizmirsti par mēru un skaitu???Nesaprotu kā vispār Liepājniekā tādi noteikumi, kas tad ar nārsta Taimiņiem un Lašiem,laikam šie garām močī 8.00. latniekiem,kur taisnība ? meklējiet pie Ezera saimniekiem,apsaimniekotājiem,Urtāniešiem...
Vajadzētu papētīt,Urtāna kungs,cik zivju ir palicis Liepājas ezerā!Vai tik nevajadzētu vēl kādu tīkleli iestumt?Pētnieks!!!