Par samu dzīvi Daugavā

Tā kā šogad karstās vasaras dēļ ūdens temperatūra joprojām ir augsta, pilnīgi iespējams, ka samu cope turpināsies vēl oktobrī. Līdz ar to ir vērts parunāt par šīm mūsu ūdeņos mītošajām lielākajām zivīm. Sev palīgos ņemšu cilvēku, kurš visu mūžu, dzīvodams pie Daugavas, vasaras laikā ir pētījis un ķēris pārsvarā tieši samus.

Pēdējos trijos gados vien Andris Daugavā noķēris ap 180 samu, kuri bijuši smagāki par pieciem kilogramiem. Šo zivju Daugavā ir ļoti daudz. Pēdējos gados aizvien vairāk jūtams, ka sams kļuvis stipri vien gudrāks un uzmanīgāks. Vismaz kvokojot tas ļoti labi izpaužas un ir izsecināms. Agrāk, kad kvokošana vēl nebija tā īsti modē, dienas laikā varēja piedzīvot pat ap 30 copēm. Tikai vakara stundā vien gadījies izvilkt pat 10 samu svarā no trim līdz desmit kilogramiem. Taču, piemēram, pagājušajā gadā, pat ieskaitot mazos “kurkuļus”, kas, protams, tiek palaisti vaļā, varbūt visā sezonā izvilkti ap 50 samu un samiņu. Šogad šis tas mainījies, jo mazo samēnu ir krietni mazāk. Kopējais skaits sarucis, toties guvums kompensējas ar izmēriem. Starp “hesiem” nav to lielāko samu, un varbūt te nozīme ir arī spēkstacijām, bet kā par to pārliecināties? Nevar jau gluži apgalvot, ka nav arī lielo. Tie ir, bet stipri mazāk nekā virs Pļaviņu HES. Var uzskatīt, ka tur plūst pavisam cita Daugava.

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai noķertu samu, ir pazīt ūdenskrātuvi. Sams pārsvarā dzīvo tur, kur izšķīlies. Šī zivs nemēdz doties tālos ceļojumos un aug sev ierastā vidē. No samiem, kas noķerti virs Pļaviņu ūdenskrātuves, praktiski neviens nav bijis mazāks par pieciem kilogramiem.

Savukārt samu dzīve starp “hesiem” ir pavisam savādāka. Vai kāds ir redzējis, kā sams nārsto? Viņš to dara ļoti klusiņām. Iespējams, sama populāciju nosaka arī veiksmīgs nārsts, kas dažādās sezonās varētu būt ļoti atšķirīgs. Pieļaujama doma, ka pirms kādiem gadiem nārsts bijis ļoti veiksmīgs, līdz ar to šo zivju Daugavā ir krietni daudz un varbūt pat par daudz.

Dara arī sliktos darbus

Tā kā sams klimata uzsilšanas un neapšaubāmi ūdens temperatūras paaugstināšanās dēļ upēs un ezeros kļūst aktīvs jau agrā pavasarī, iespējams, viņš izdara arī daudz sliktu darbu, jo viņa aktivitātes sākums iegadās ar daudzu citu zivju sugu nārstu. Šādā gadījumā sams, meklēdams piekrastē siltākus ūdeņus, iepeld citu zivju izlikto ikru vietās, un kas tur notiek... Nav jābūt izcilam gudriniekam, lai saprastu. Līdz ar to īpaši posmi starp “hesiem” ir citām zivīm ikru atlikšanai neizdevīgas vietas.

Par pašu samu veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu nārstu var izdarīt vēl kādu secinājumu. Piemēram, pagājušajā gadā kvokojot daudz cēlās mazie samēni — ap 1,5 — 2 kilogramiem. Šogad šādu “kurkuļu” praktiski nav, bet ir lielākas zivis, jau sākot no 2,5 kilogramiem un vairāk. Pļaviņu HES virspusē samiem ir zelta dzīve. Tur ir pavisam cita barības bāze. Arī zivju sugu daudzveidība un skaits krietni lielāks. Starp citu, šogad Daugavā varenākie sami noķerti velcējot un ar vobleriem. Arī to derētu likt aiz auss. Ņemot vērā, ka sams ir ļoti siltummīloša zivs, labākais kvokošanas laiks ir no pulksten 11 līdz 17. Tā bija līdz šai vasarai, kad lielā karstuma dēļ Daugavā ūdens temperatūra sasniedza +27 grādus. Līdz ar to šogad labākā cope bija rīta stundās.

Protams, daudz ko nosaka spēkstaciju darbība. Visi makšķernieki, kas tur apgrozās, zina, ka, tiklīdz straume apstājas, tā copes nav, tiklīdz atjaunojas, tā viss notiek. Turklāt šis apstāklis ir saistošs visām zivju sugām, pat mailītēm. Ja runājam par labākajām vietām, Andris iesaka meklēt samus gar vecās, jau applūdušās Daugavas zemūdens krantīm un uz izejām no bedrēm. Ap septiņu metru dziļumā ar kvokošanu samu dabūt ir ļoti grūti. Tad jau drīzāk ap applūdušo Staburagu, kur dziļums ir 30 metru. Savukārt nakts tumsā, kad it kā sams kļūst aktīvs un sāk baroties, kvoks nestrādā vispār, kaut gan bijuši gadījumi, kad sams tomēr paceļas un pat ieskrien laivas dibenā. Tomēr tie ir tikai daži gadījumi. Vislabākie laika apstākļi copei it kā ir apmācies laiks. Kvokošanai neder liels vējš un viļņi, kas šūpo laivu, jo novērots, ka sams paceļas līdz ēsmai, bet to nepaņem. Vai viņam nepatīk ēsmas raustīšanās līdz ar viļņiem, vai tur ir kāds cits iemesls, bet sams ēsmu neņem. Kvokošanai jānotiek precīzi virs ēsmas, jo sams ceļas augšā ātri un ļoti precīzi uz radīto skaņu. Dienas vidū ēsmu, visticamāk, viņš ņem tāpēc, ka tā ir viņam ceļā.

Katrs ar savu skaņu

Katram kvokotājam jābūt vismaz ap 6 — 10 kvokiem. Vislabāk, ja tie ir paštaisīti. Iemācīties kvokus izgatavot var, meklējot informāciju žurnālos. Ļoti bieži to izgatavošanas gudrības aprakstītas makšķerēšanai veltītajos krievu izdevumos. Šo informāciju var arī iegūt, ieskatoties internetā par kvoka izgatavošanu. Katrs kvoks vienmēr izdodas ar savu skaņu. Bieži vien cilvēka ausij šķiet, ka divi kvoki skan pilnīgi vienādi, bet, kad tos izmēģina darbībā, uz vienu sams ceļas, uz otru drīzāk mūk projām. Nekad tos neieteiktu pirkt veikalā, jo masveida ražojumam nebūs attiecīgā efekta.

Samu medībās jāizmanto eholote. Tai ir milzīga nozīme. Attiecīgi saregulējot šos televizorus, var ļoti labi redzēt grunts attēlu, ēsmas vietu un sama pārvietošanos. Ir aizraujoši skatīties, kā viņš piepeld pie ēsmas, — tajā brīdī tev pazūd visas citas maņas, un sasprindzinājumā gaidi, kas notiks. Makšķerkātam nevajadzētu būt garākam par diviem metriem. Vislabāk ap 1,80 un ar rullīti makšķeres galā. Ja pieķertos kas nopietnāks, tad pret parasto “tulpīti” neplēstu auklu. Auklai jābūt pītajai, sākot no 0,22—0,4mm.

Trīsžubura āķi atstāj tīru

Pludiņi ieteicami 100 — 150 gramu, attiecīgi izsvaroti. Viss atkarīgs no straumes ātruma. Zem svina liekama kevlāra pavadiņa ar 20 kilogramu izturību. Āķu sistēma sastāv no diviem āķiem. Augšpusē vienžuburs, bet nedaudz zemāk — trīsžuburs. Visbiežāk sams uzķeras tieši uz trīsžubura āķa, bet, pateicoties savam īpatnējam mutes veidojumam, no vienžubura āķa viņam nereti izdodas atbrīvoties vai vispār nepiecirsties, toties no pēdējā ēsmu viņš notīra pa tīro. Kā viņam tas izdodas, nav saprotams. Taču, samu ķerot ar kvokošanu, vislabāk pēc copes momentāni piecirst, nevis gaidīt, lai sams ēsmu ierij dziļāk. Visbiežāk ēsmu viņš ņem ļoti agresīvi un ar savu lielo muti spējīgs aprīt lielu gabalu. Taču, sajūtot ko nelāgu, sams to zibenīgi atgrūž. Tāpēc jācērt tūlīt, redzot pirmo copi.

Ar spolēm situācija ir pavisam vienkārša. Izmantojam tikai multiplikatorus vai sliktākajā gadījumā vecās labās inerces spoles. Bez-inerces spoles šim pasākumam neder.