Butes vilina doties uz jūru

Beļavietim Andrim Beķerim pirmais ar jūru saistītais piedzīvojums beidzas ar pirmajai reizei labu bušu lomu. / Dzirkstele.lv

Vietējie piejūras zvejnieki iesaka vēl mazliet pagaidīt. Lai gan jūrā butes ķeras visu gadu, tomēr, pienākot rudenim, to kārotāji kļūst sevišķi rosīgi, jo šajā laikā butes pienāk tuvāk krastam.

Vairāk šo zivju ir jūrā, nevis līcī, tāpēc zvejas cienītāji no Gulbenes ir gatavi mērot gandrīz 800 kilometrus (turp un atpakaļ) garo ceļu uz Kurzemes jūrmalu, lai lūkotu pēc butēm.

Gulbenietis Jānis Līnis stāsta, ka pirmo reizi makšķerēt butes uz jūru devies pagājušajā gadā. Tad arī ticis "āķis lupā". Šoruden lielais attālums pievārēts jau trīs reizes.

"Ja bušu makšķerēšanā jūrā nav nekas ārkārtējs un grūts, tad visgrūtākā un nogurdinošākā ir šī nokļūšana līdz jūrai. Pie sevišķi liela bušu loma vēl neesmu ticis, bet vienu mencu gan izdevās izraut. Tā ir īsta bauda - stāvēt jūras krastā, ieelpot veselīgo jūras gaisu, ļauties vējam un saulei. Kur tad vēl labāk, ja arī loms ir labs," saka Jānis.

Viņam ir arī pašam sava recepte, kā pagatavot buti, bet to makšķernieks neatklāj. Jānis stāsta, ka makšķerēt sācis jau bērnībā. Tad arī "saslimis" ar šo slimību. Ziemā viņš labprāt nododas zemledus makšķerēšanai Igaunijas ūdenskrātuves. Tiesa, uzvārds "Līnis" zivju lomiem gan nepalīdzot. Visu nosakot laiks, vieta, ēsma un paša prasme.

"Man garšo visas zivis. Neesmu izvēlīgs," smejas Jānis.

Krišjāņa Valdemāra pamatskolas 9.klases skolniekam Andrim Beķerim šis ir pirmais rudens, kad puisis līdz ar pieredzējušiem makšķerniekiem un šī vaļasprieka lietpratējiem Jūrkalnē lūkoja pēc bušu loma. Lai gan, kā paši makšķernieki mēdz teikt, todien pūtis sānu jeb bada vējš, tieši Andrim izdevies mājās atvest lielāko lomu no visiem pārējiem. Lai arī zivju tik vien, cik abām rokām pirkstu, tomēr puisis pierādījis, ka nav ar pliku roku ņemams.

"Ne jau visiem maniem vienaudžiem patīk makšķerēt. Viņiem ir citas intereses, bet man patīk šis azarts. Esmu makšķerējis arī Igaunijas upēs. Ziemā, ja vien būs iespējams, iesaistīšos zemledus makšķerēšanā," stāsta Andris.

Sešpadsmit gadus vecais jaunietis stāsta, ka arvien vairāk izzinot visus makšķerēšanas noslēpumus, lai gan makšķerniekam esot katram savi.

Notiek arī telefoniska situācijas izzināšana. Lai gan vietējie iedzīvotāji ziņo, ka mūsējiem vēl mazliet jāpaciešas, jo lielās butes sāks nākt tikai tad, kad rudens dienas un naktis būs mazliet aukstākas un sāks pūst īsti rudenīgi vēji, tomēr vīri veikalos izpērk krevetes, Rīgas tirgū lūko pēc svaigām reņģēm, lai butes iekārdinātu ar svaigas reņģes filejas gabaliņu, tumšajās vakara stundās pagalmos tēlo "jāņtārpiņus", lasot naktstārpus.