Pirmais šosezon noslīkušais zemledus makšķernieks

CopesLietas.lv lietotājs "automeistars"

Šodien īsi pēc plkst.15.30 Baltezerā no ūdens izcelts pirmais šosezon noslīkušais zemledus makšķernieks, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.

Par iespējamu bļitkotāja ielūšanu ledū VUGD ap plkst.13 saņēmis informāciju no policijas. Glābēji ieradušies notikuma vietā un aptuveni 40 metru attālumā no krasta atraduši zemledus makšķerēšanas aprīkojumu un caurumu ledū.

VUGD ūdenslīdēji ieniruši un īsi pēc plkst.15.30 izcēluši no ezera noslīkušu vīrieti, pastāstīja Vetere.

Kā ziņots, pirmajam šoziem ielūzušajam zemledus makšķerniekam palīdzība tika sniegta svētdien, 28.novembrī, taču šis gadījums Rēzeknes novadā beidzās veiksmīgi - tuvumā esošie makšķernieki savu biedru un izvilka no ūdens un sasildīja.

VUGD aicina iedzīvotājus, īpaši zemledus makšķerēšanas entuziastus, būt prātīgiem un nemēģināt kāpt uz ledus, kamēr tas vēl nav kļuvis pietiekami biezs.

Lai gan ar pirmajām aukstajām dienām uz Latvijas ūdenskrātuvēm sāk veidoties ledus, sākotnēji tas var būt plāns un trausls.

Šogad VUGD ūdenslīdēji no ūdenskrātuvēm izcēluši jau ap 150 cilvēku mirstīgās atliekas.

Visvairāk nelaimes gadījumu ūdeņos notiek peldsezonā. Rudenī biežāk noslīkst makšķernieki, kuri apgāžoties laivai vai kādos citos apstākļos iekrīt ūdenī. Liela daļa makšķernieku nelieto glābšanas vestes, konstatējuši VUGD darbinieki. Savukārt līdz ar pirmās plānās ledus kārtiņas parādīšanos uz ūdenskrātuvēm parādās arī zemledus makšķernieki, kuri ir pārliecināti, ka ledus vienmēr ir drošs un ar viņiem jau nekas slikts nevar atgadīties.

Lielākā bīstamība parasti ir ziemas sākumā, kad ūdenskrātuves tikko aizsalušas, un pavasarī, kad ledus kļūst īpaši trausls. Tomēr pat ziemā, kad ledus it kā ir visnoturīgākais, uz tā ir daudz bīstamu vietu. Tur, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos un zvejnieku izcirsto āliņģu vietās ledus ir neizturīgs. Tā izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.

Kā atzīst glābēji, pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem, tādējādi netieši mudinot viņus arī kāpt un paslidināties pa ledu. VUGD aicina vecākus un skolotājus pirms ziemas brīvdienām ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt par to, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai.

Savukārt iedzīvotājiem nevajadzētu paiet vienaldzīgi garām, ja uz ledus rotaļājas bērni. Tādās reizēs bērnus vajag saukt krastā, bet nepieciešamības gadījumā zvanīt operatīvajiem dienestiem uz tālruni 112, negaidot, kamēr notiks nelaime.

Ja cilvēks ielūzis ledū, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jāizsauc glābēji, cenšoties pēc iespējas precīzāk norādīt negadījuma vietu un tuvākos piebraukšanas ceļus.

Mēģinot palīdzēt ielūzušajam, tam jātuvojas rāpus vai līšus, bet nedrīkst līst līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no divu līdz piecu metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, jāpasniedz garš koks vai kāds cits priekšmets, pie kā pieķerties. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka tiem vienam no otra jāatrodas divu līdz trīs metru attālumā.

Izvelkot cietušo uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Pats glābējs nedrīkst aizmirst par iespējamām briesmām ielūzt ledū, atgādina VUGD.