Bļitko arī aizliegtajās ostas teritorijās

Liepajniekiem.lv

Pēc portāla novērojumiem, ir bļitkotāji, kuri šoziem turpina makšķerēt aizliegtajā ostas akvatorijas teritorijā, tāpat regulāri viņi manīti uz kanāla ledus Tosmarē.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, skaits ir krietni mazāks, pastāstīja ostas pārstāvji.

Atgādinām, ka Liepājas ostā aizliegs makšķerēt Tirdzniecības kanālā no Tramvaja tilta līdz Loču tornim un aiz tā, kā arī Tosmares un Karostas kanālā. Grozījumi Liepājas domes 2009. gada 3.decembra saistošajos noteikumos "Par licencēto makšķerēšanu Liepājas pilsētas Tirdzniecības kanālā no Dzelzceļa tilta līdz Loču tornim" bija nepieciešami, lai zemledus makšķernieku dēļ neveidotos cilvēku drošībai un kuģošanai bīstamas situācijas.

Jau laikā, kad tika rosināts grozīt noteikumus, šīs nodarbes cienītāji bija pret to. Arī tagad uzrunātie žibulētāji savas domas nav mainījuši. Liepājnieks Arturs Šenbrūns uzskata, ka izdarīts ir nekorekti un nepareizi, un nosauc to par apspiešanu. “Neesmu redzējis nevienu situāciju, kur makšķernieks traucētu. Tas viss ir izdomāts,” pie savas pārliecības paliek vīrietis. Viņš ir neizpratnē, kāpēc Karostas kanālā tiek lauzts ledus. Ja kādam kuģim traucēs, makšķernieks aizies prom, pārliecināts A.Šenbrūns. Taču par spīti nepatikai, aizliegtajās zonās pats nav mēģinājis makšķerēt. “Ja tā zivīte nenāk, tad gribas, lai ir vairāk vietas, kur laimi izmēģināt,” saka A.Šenbrūns, piebilstot, ka nu vairs nav kur palikt, jo arī lietuviešu sabrauc daudz. Viņš arī uzskata, ka mūsu kaimiņi ir vainīgi pie tā, ka noteikumi ir mainīti par sliktu šīs nodarbes cienītājiem. “Viņi mums visu bojā. Dome varētu ko izdomāt, piemēram, uzliekot papildus makšķerēšanas maksu pēc līdzīgas sistēmas, kā ir, piemēram, autostāvvietās,” ierosina A.Šenbrūns.

Saistošo noteikumu grozījumus rosināja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, skaidrojot, ka tā ir bīstama pašiem makšķerniekiem un ostas iekārtu un navigācijas aparatūras ekspluatācijai, traucē kuģošanas drošībai, kuģu pietauvošanos piestātnēm. Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe akcentē, ka osta ir uzņēmējdarbības vide, kura veic noteiktas funkcijas, un makšķerniekiem šeit nav jābūt. “Cilvēki kaut kur ir, bet, salīdzinot ar pagājušo gadu, par tendenci to nosaukt nevar,” sacīja L.Ratniece-Kadeģe, vai kaut kur šoziem ir manīti bļitkotāji. “Vairums tomēr zina, kur tas ir atļauts.” Turklāt kanālos ledus nepārtraukti tiek lauzts, un nav iespēju uz tā sēdēt. Viņasprāt, šobrīd aktuālāk būtu pievērts uzmanību bērniem, kuri pārgalvīgi slidinās gan uz kanālu ledus, gan pie Ziemeļu mola.

Liepājas ostas pārvaldnieks Aivars Boja saka, ka šobrīd ostas darbinieki nav sūdzējušies par to, ka makšķernieki viņiem traucētu. “Acīmredzot problēmu nav,” spiež A.Boja. Uz jautājumu, vai ir manīts ostas teritorijās kāds nelegālais makšķernieks, pārvaldnieks sacīja, ka speciāli to nav vērojis, taču, ja sūdzības nav saņemtas, tātad viss ir kārtībā. Tieši A.Boja bija viens no tiem, kurš ierosināja mainīt noteikumus attiecībā uz makšķerēšanas teritorijām. Viņš pieļauj, ja pērn nebūtu izveidojušies konflikti, viss paliktu kā bijis līdz šim.

Taču neskaidrs jautājums ir par to, kam būtu jāuzmana pārkāpēji. Pašvaldības policijai, Iekšējo ūdeņu sektoram vai vēl kādam citam. Kā paskaidroja Liepājas domes izpilddirektora vietnieka Didzis Jēriņš, ja netiek ievēroti makšķerēšanas noteikumi, tad ostas pārvaldei ir jālūdz talkā Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas. Līdz šim tas nav bijis nepieciešams.

D.Jēriņš uzskata, ka pēc licencētās makšķerēšanas ieviešanas pilsētas kanālā no Tramvaja tilta līdz Dzelzceļa tiltam ir būtiski uzlabojusies situācija ar tīrību un kārtību šajā teritorijā, tiek regulāri novākti sadzīves atkritumi, izvietotas tualetes. Savukārt teritorijas apsaimniekotājs “Liepājas ezeru biedrība” uzstāda arī brīdinājuma zīmes, ja nepieciešams.

Šobrīd makšķernieki nav vērojami no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam, kas ir licencētās makšķerēšanas zona, jo no 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.