Tā dzimst makšķernieki

Dzirkstele.lv

Cik sena ir makšķerēšana, to gandrīz neviens nevar pateikt, bet cik ilgi katrs no mums ar to nodarbojas, var vēl atcerēties.

Savus pirmos soļus atceros, kad Gaujā ķērām grunduļus, vecmamma tos izcepa sviestā un tie bija tik garšīgi! Bet pārliecību par savu makšķernieka esamību ieguvu, noķerot pirmo līdaku. Bija ļoti auksts ziemas rīts. Gāju ar savu onkuli uz ezeru kājām. Saulītei parādoties, sals koda vēl stiprāk. Un tad man uz bļitkas uzķērās līdaka, neliela, zem kilograma, bet tas lielais prieks - līdaka! Līdaku - kastē un pusskriešus prom uz māju. Vakarā gan dabūju no onkuļa - sava skolotāja - pārmetumus: "Kas tas par makšķernieku, kas tik ātri iet mājā!". Bet tas lielo prieku neaptumšoja.

Atceros arī kādreizējo kolēģi, kuram agrāk ar makšķerēšanu nebija nekāda sakara. Vīrs jau pusmūža gados. Netālu no Salacas upes bijām darba komandējumā. Kolēģis arī gribēja pamēģināt. Mētāja spiningu, bet pa tukšo. Iemeta tālu, tikai aukla uz spoles sapinās pamatīgi. Pēc tās atpiņķerēšanas beidzot tīt pēdējos auklas metrus, ar skaļu pārsteiguma kliedzienu izrāva krastā skaistu līdaku. Ar to viņam pietika! Piedzima makšķernieks. Līdz ziemai jau bija sapircis visu vajadzīgo inventāru un vienmēr bija līdzi gan uz Peipusu, gan citiem ūdeņiem.

Arī ar bērniem līdzīgi. Braucām vasarā visa ģimene pie upes atpūsties. Toreiz arī man zivis ķērās vāji. Atstāju "sīkajam" makšķeri un aizgājām klāt "pusdienu galdu". Te pēkšņi dzirdējām no krūmiem "sīkā" balsi: "Līdaka, man ir līdaka!" Kā tad, skrēja jaunais makšķernieks, abām rokām aiz galvas turot līdaciņu, acis no prieka staroja un pats sevi slavēja. Kopš tā laika arī viņš ar brāli katru brīvo laiku pavada pie ūdeņiem.

Kādēļ mūs tā aizrauj makšķerēšana, kādēļ par makšķerniekiem kļūstam gan vecumā, gan jaunībā? Kas liek mums saules tveicē staigāt gar stāviem upju krastiem un tik klusu un zivīm nemanāmi? Kas liek ziemā sēdēt uz ledus? Pārlaižot pēkšņi uznākušo tādu sniegputeni, ka nevar redzēt pat savu tuvāko kolēģi, baltās sniega čupiņas sakustas un no tām izlien grūtību neuzvaramie ūdeņu apsēstie.

Laikam jau kāds tomēr var uz dienu atmest smēķēšanu vai dzeršanu, bet nezinu nevienu, kurš uzreiz būtu atmetis makšķerēšanu.