Tūristiem un makšķerniekiem popularizēs Līgatnes upi

Biedrība "Līgatnes upes saimnieki", kas apvieno Līgatnes upei piegulošo zemju īpašniekus, sākusi vairāku projektu realizāciju, kuru nolūks ir izveidot straujāko Latvijas upi par tūristiem un makšķerniekiem tīkamu apskates un apmeklējuma objektu, aģentūra LETA noskaidroja Līgatnes novada domē.

Vienlaikus tūristu un makšķernieku piesaistīšana upes piegulošo zemju īpašniekiem sniegtu papildu iespējas mazās uzņēmējdarbības attīstībai.

Biedrība guvusi apstiprinājumu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētam projektam "Zivju nārsta vērošanas taku izveide". Kā aģentūru LETA informēja Cēsu rajona lauku partnerības pārstāve Kristīne Zaķe, kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 14 931 lats, no tām 13 437 lati ir publiskais finansējums un 1493 lati - līdzfinansējums.

Projekta realizācija sniegs iespēju vides tūristiem vērot zivju nārstu upes posmā pie Anfabrikas slūžām, jo gar upes krastu tiks izveidota labiekārtota gājēju taka un skatu platformas. Līdztekus šai projektā paredzēts labiekārtot Lustūža klintis, kas ir valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis. Uz Lustūža vīsies gājēju kāpnes un augšpusē būs divas skatu platformas.

Pašlaik notiek darbs, lai uz Anfabrikas slūžām izveidotu funkcionējošu zivju ceļu foreļu, alatu, taimiņu un lašu migrācijai. Ir sagatavots un iesniegts projekts ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, un atbalsta gadījumā ir cerība, ka jau šoruden taimiņi nārstos visas upes garumā. Bet zivju resursu pavairošanai plānots uzsākt mērķtiecīgu četru gadu programmu alatu populācijas pavairošanai Līgatnes upē. Projekta atbalsta gadījumā šogad augšpus Anfabrikas slūžām tiks ielaisti 2000 alatu.

Biedrības ilgtermiņa mērķis ir gājēju takas izveide visas upes garumā. Lai realizētu šo ieceri, svarīgi veikt upes teces tīrīšanu. Bet darbs jādara apdomīgi, jo vienlaicīgi jānodrošina, lai upe kalpotu ekstrēmā ūdens tūrisma attīstībai un lai tece un pieguļošie krasti būtu tīkams apskates objekts gājējiem. Tikpat būtiski, lai upes tecē tiktu saglabāta dabīgā zivju dzīves telpa - paceres un bedres.

Sadarbībā ar Gaujas nacionālā parka un Valsts vides dienesta speciālistiem notikušas vairākas upes teces tīrīšanas talkas, kuru laikā attīrīta upes tece no Vidzemes šosejas līdz Ķempjiem. Pagājušajā gadā notika sakopšanas darbi arī lejpus Līgatnes papīrfabrikas. Parasti šādās talkās tiek iztīrīta upes gultne un apzāģēti pārgāzušies koki. Kā spriež biedrības pārstāvji, laiks rāda, ka upes teces kopšana ir plānveidīgs darbs, kas jāveic ik gadus.

Pirms nesena laika Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (JL) un novada domes deputāts Gunars Šķēle (JL), kurš ir biedrības "Līgatnes upes saimnieki" biedrs un projektu virzītājs, apmeklēja Vides zinātnisko institūtu "Bior", kur tikās ar Zivju resursu pētniecības departamenta iekšējo ūdeņu nodaļas laboratorijas vadītāju Jāni Birzaku.

Pašvaldības pārstāvji pastāstīja par padarīto un iecerēm Līgatnes upes sakārtošanā un tikšanās laikā notika diskusija par darāmajiem darbiem, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Institūta speciālisti atzinīgi novērtēja biedrības ieceres un veikumu un sniedza pozitīvu atzinumu par projekta "Zivju ceļa izveide pie Anfabrikas klintīm" realizāciju.

Biedrības "Līgatnes upes saimnieki" darbs notiek uz entuziasma pamata un iespēju robežās projektus līdzfinansē arī Līgatnes novada dome, kas ir starp biedrības dibinātājiem. Biedrība pieņem arī ziedojumus, jo, realizējot projektus rodas, nepieciešamība pēc papildu finansējuma, kas nepieciešams dažādu tehnisku jautājumu risināšanai.