LETA | 18.aprīlis 2011, 10:46 | 36 komentāri | 6009 skatījumi

Vides sargi un makšķernieki sašutuši par izmaiņām attiecībā uz zemūdens zveju

Vides aizstāvji, zivju aizsardzības biedrību pārstāvji un arī makšķernieki ir neapmierināti ar pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtajiem Zemkopības ministrijas rosinātajiem grozījumiem Makšķerēšanas noteikumos, kas paredz, ka ar zemūdens medībām jeb zveju varēs nodarboties gandrīz visās publiskajās ūdenstilpēs.

Lielāko neizpratni un sašutumu cilvēkos raisa fakts, cik ātri un slepeni šādi grozījumi ir izstrādāti, jo līdz pat brīdim, kamēr noteikumu grozījumi netika pieņemti valdībā, neviens nav zinājis par tādu esamību, proti, ministrija nav iesaistījusi speciālistus ne apspriešanā, ne izvērtēšanā, aģentūrai LETA savu sašutumu pauda aptaujātie speciālisti.

Vides aizsardzības asociācijas valdes loceklis Juris Valainis, Valsts vides dienesta (VVD) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins un biedrības "Mēs - zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra uzsvēra, ka šajā gadījumā lielākais satraukums ir par to, ka zemūdens makšķerniekus nebūs iespējams kontrolēt.

"Galvenais ir tas, ka ir pieņemti kārtējie Makšķerēšanas noteikumu grozījumi, par kuriem iepriekš neviens neko nav zinājis, ka tādi būs. Mūsu sabiedriskā organizācija seko līdzi visām aktivitātēm, bet šādi grozījumi ir pārsteigums. Arī apgalvojums, ka no zemūdens mednieku puses nav konstatēti Makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi, nav patiess, jo pats par nelikumīgām darbībā esmu noformējis divus administratīvā pārkāpuma protokolus," uzsvēra Valainis.

Arī VVD pārstāvis uzsvēra, ka tagad ir izveidojusies ļoti nepatīkama situācija, jo par šādiem Makšķerēšanas noteikumu grozījumiem iepriekš neviens nav zinājis. Noteikumu grozījumi paredz, ka ar zemūdens zveju varēs nodarboties gandrīz jebkurā ūdenstilpē, kas var novest arī pie kāda nelaimes gadījuma.

"Mēs neesam pret to, ka eksistē tāds zivju ieguves veids kā zemūdens medniecība, taču mēs esam par to, ka ir jānosaka licencētas vietas, kur ar to var nodarboties, lai netraucētu ne peldētājiem, ne makšķerniekiem. Tagad iznāk, ka ar zemūdens zveju var nodarboties turpat, kur cilvēki peld, zvejo vai arī makšķerē, līdz ar to var notikt arī kāda nelaime, jo cilvēks ūdenī, kas atrodas metru vai divu metru dziļumā, nav saskatāms," skaidroja Liskins.

Viņš vērsa uzmanību, ka ar grozījumiem zemūdens zvejai nav noteikti nekādi ierobežojumi, proti, ar to var nodarboties kā ziemā, tā arī vasarā, rudenī un pavasarī. Ja Makšķerēšanas noteikumos ir atrunāts, ka makšķernieks nedrīkst atrasties tuvāk par 500 metriem tīklam, tad zemūdens medniekiem tādas lietas nav atrunātas.

Rudenī, piemēram, Gaujā ir lašu lieguma laiks. Makšķerniekus zivju lieguma laikā ir samērā viegli kontrolēt, jo viņi atrodas krastā, bet ar zemūdens medniekiem būs grūti. Ir bijuši vairāki gadījumi, ka rudeņos Gaujā tiek noķerti un sodīti šādi zivju ieguvēji. "Izkontrolēt cilvēkus zem ūdens ir daudz grūtāk nekā tos, kas atrodas krastā vai laivās. Zemūdens mednieki, pirms iznākšanas no ūdens, bieži atstāj savus rīkus un lomus zem ūdens, lai pārbaudītu vai tuvumā nav inspektori un, ja nekā aizdomīga viņi neredz, tad paņem savus rīkus, zivis un dodas prom," stāstīja Liskins.

VVD pārstāvis pieļāva iespēju, ka pēc Makšķerēšanas noteikumu grozījumu stāšanās spēkā VVD no Zemkopības ministrijas prasīs, lai no Zivju fonda piešķir naudu inspektoriem nepieciešamā aprīkojuma iegādei, jo VVD inspektoriem nav vajadzīgais aprīkojums darbam zem ūdens.

"Es uzskatu, ka situācija nav sakārtota. Vispirms bija nepieciešams izstrādāt zemūdens medniekiem noteikumus, lai izvairītos no iespējamajām nelaimēm, kas var rasties. Zemūdens mednieki sadarbībā ar pašvaldībām varēja organizēt licencētas zemūdens zvejas vietas, nevis kā tagad, kad atļauts to būs darīt gandrīz visās ūdenstilpnēs," minēja Liskins. Pēc viņa aplēsēm, Latvijā oficiāli zemūdens mednieki ir ap 100, bet makšķernieku, kas zivis ķer no laivām vai arī no krasta, ir vairāk nekā 100 000.

Arī biedrības "Mēs - zivīm" valdes priekšsēdētājs Dubra pauda neapmierinātību par to, ka grozījumi pieņemti, tos nesaskaņojot, kā arī uzvēra, ka tagad zemūdens medniekus būs grūti kontrolēt.

Makšķernieku nevalstiskās organizācijas ir izveidojušas Makšķernieku sadarbības organizāciju padomi (MSOP), kas pulcēs Latvijas makšķerniekus, uzklausot viņu viedokli. Viens no pirmajiem jautājumiem, pie kā sāks strādāt jaunā padome, būs šie Makšķerēšanas noteikumu grozījumi.

"Šajā gadījumā Makšķerēšanas noteikumi tika nomainīti tā, ka pat paši makšķernieki nezināja, ka tie tiek mainīti. Turpmāk padomē tiks izskatīts kāds jautājums un, ja visi piekritīs, tad ierosinājumi tiks sniegti Zemkopības ministrijā, kas tālāk jau jautājumu virzīs uz valdību," stāstīja Dubra.

Kā ziņots, šonedēļ valdībā pieņemtie grozījumi Makšķerēšanas noteikumos paredz zemūdens medniekiem plašāku piekļuvi publiskajām ūdenstilpēm - līdzvērtīgu parastajiem makšķerniekiem.

Patlaban zemūdens medniekiem pieejamo ūdeņu skaits nav liels. Zemūdens medības ir atļautas tikai atsevišķos publiskajos ūdeņos - divās upēs un četros ezeros, kā arī jūras piekrastes ūdeņos. Savukārt licencētās zemūdens medības patlaban ir organizētas trīs ezeros - Drīdža ezerā, Ežezerā un Sventes ezerā.

Izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus par zemūdens medību rīku izmantošanas iespējām Latvijas ūdeņos. Turpmāk vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana būs ierobežota tikai atsevišķās ūdenstilpēs, kurās vēžu ieguvi nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Zemkopības ministrija uzskata, ka, paplašinot zemūdens medību kā aktīva atpūtas veida iespējas, tiks veicināta tiesību normu ievērošana no zemūdens mednieku puses un šo aktivitāšu labāka pārskatāmība. Zemūdens medību vietu lielāka pieejamība veicinās legālu zvejas tiesību izmantošanu publiskajās ūdenstilpēs, nodrošinot plašu un nediskriminējošu piekļuvi Latvijas ūdeņu zivju resursiem nekomerciālos nolūkos.

Tāpat ministrija vēsta, ka zemūdens medību iespēju paplašināšana nozīmē papildu ieskaitījumu valsts budžetā, jo papildus makšķerēšanas kartei būs jāiegādājas īpaša licence. Līdzekļi, kas iegūti, realizējot zemūdens medību licences, 10%-40% apmērā atkarībā no ūdenstilpes statusa tiks pārskaitīti valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai, bet pārējā daļa paliek zemūdens medību organizētāja rīcībā medību organizēšanai, pārvaldībai un citiem licencēto zemūdens medību nolikumā paredzētajiem mērķiem.

Makšķernieku noteikumu izmaiņu izstrādāšanā līdzdarbojās zemūdens medību sabiedriskās organizācijas - Latvijas Zemūdens sporta federācija, Latvijas Zemūdens medību klubs, Ventspils zemūdens medību klubs "SpearLAT", biedrība "Zemūdens tūrisma klubs "Poseidon Krāslava"" un biedrība "Baltic Underwater Group".

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Vides sargi un makšķernieki sašutuši par izmaiņām attiecībā uz zemūdens zveju