Zivsaimniecības attīstīšanai paredzētos Eiropas zivju fonda līdzekļus iztērē izklaides objektiem

Eiropas Zivsaimniecības fonda nauda Latvijā tiek tērēta piecos dažādos virzienos, no kuriem viens paredzēts no zivsaimniecības atkarīgu reģionu attīstīšanai, tomēr faktiski daudzi no apstiprinātajiem projektiem paredz vien izklaidi pie ezeriem un upēm, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Piemēram, Stopiņu novadā pie Ulbrokas ezera paredzēts būvēt izklaides objektu - aktivitāšu parku vietējiem jauniešiem. Aktivitāšu trases būs ikvienam brīvi pieejamas, un no šī projekta izmaksām 10 000 latu apjomā Eiropas zivju fonds sedz 90%, savukārt pārējo - pašvaldība.

Raidījums gan norāda, ka šis ir tikai viens no 127 jau apstiprinātajiem projektiem Zivsaimniecības fonda 4.prioritātē, kuras mērķis ir "Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstībā". Šajā programmā jau atbalstīti projekti par 1,4 miljoniem latu, bet patlaban pieejami ir 4,9 miljoni latu.

"Galvenais mērķis ir veicināt maza mēroga infrastruktūras, kā arī ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, un dažādot nodarbošanās iespējas zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās. Un pats galvenais mērķis ir - lai saglabātu apdzīvotību un teritorijas pievilcību," skaidro Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs.

"Stopiņu Salaspils partnerība" ir viena no 24 zivsaimniecības vietējās rīcības grupām, kas izveidotas Latvijā un saņem atbalstu no Eiropas Savienības fondiem.

Raidījums arī norāda, ka Salaspils novadā ir zivju audzētava, taču lauku apvidos dzīvo pārāk maz cilvēku, lai kvalificētos atbalsta kritērijiem, savukārt Stopiņos bijis pārāk mazs zivsaimniecībā nodarbināto skaits. Abiem reģioniem apvienojoties vienā nevalstiskajā organizācijā, nauda kļuvusi pieejama.

"Stopiņu Salaspils partnerība" saņēmuši atbalstu, arī lai labotu ceļu pie sviestmaižu ražotāja "Lango" rūpnīcas. Viņu mājaslapā gan nekādas norādes uz zivju apstrādi nav.

"Zivju pārstrāde norādīta viņu dokumentācijā," paskaidro partnerības pārstāve Ruta Ilgaža, arīdzan uzsverot, ka starp "Lango" produktiem ir arī sviestmaizes ar lasi.

Latvijas Lauku foruma vadītājs Āris Adlers gan noraida šaubas par naudas izlietojuma mērķtiecīgumu un intervijā "De facto" apgalvo: "Es negribētu piekrist, ka jebkurai aktivitātei jābūt tiešā veidā saistītai ar zivsaimniecības nozares attīstību. Jūras zvejniecības kvotas samazinās un jādomā šiem reģioniem, kā viņi dzīvos tālāk bez šī jūras tuvuma vai bez šīs nozares."

Ķekavas pusē naudu no Eiropas Zivju fonda organizē partnerība "Daugavkrasts", kas saņēmusi atbalstu laivu nomas punkta izveidei, ūdenstūrisma attīstībai un pludmales izveidošanai. Bet no vairāk nekā 20 000 Ķekavas iedzīvotāju zivsaimniecības nozarē strādā vien 50. Tas ir bijis pietiekami, lai šis reģions dokumentos kvalificētos kā no zivsaimniecības atkarīgs reģions.

Derkačs nešaubās, ka šie reģioni noteikti pamatoti un latiņa nav pārāk zema: "Pirms tam, kā mēs apstiprinājām šos reģionus un pieņēmām lēmumus par to, kas ir no zivsaimniecības atkarīgie reģioni, notika diskusijas, tas netika izdomāts, tas tika ņemts, aprēķinot."

Citur atbalstītie projekti ir, piemēram, skatu torņa būvēšana pie upes, dažādu atpūtas un tūrisma objektu ierīkošana pie ūdenstilpēm, arī bortu nomainīšana hokeja laukumā, ūdensvelosipēdu demonstrēšana, bet Vecpiebalgā un citur par Zivju fonda naudu remontēs ceļus.

"Man arī tāds izbrīns, kāpēc valsts iegulda naudu tur, kur atdeve ir nekāda, kur nav nekāds ar zivsaimniecību ne dižie sakari, ne kaut kāda vēsture, ne kaut kāda pēctecība, tur kā saka - pievelk aiz matiem," uzskata Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits.

Kopumā uz visu plānošanas periodu 4.prioritātei jeb no zivsaimniecības atkarīgu reģionu attīstīšanai noteikti 16 miljoni latu. Bet, vai tiešām tik daudz naudas tam atvēlēs, būs atkarīgs no pēdējā gada laikā atbalstīto projektu lietderības izvērtējuma, kam jābūt sagatavotam līdz 1.jūnijam.