Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ar 50 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu Pededzes upes baseinā šodien noslēdzās zivju mazuļu ielaišana “Skonto Būve” iniciētā projekta “Miljons foreļu atgriešanā” ietvaros. Kopumā šogad septiņu upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā strauta foreļu mazuļu ielaišana plānota nākamā gada pavasarī.
Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros, četru gadu laikā Latvijas upēs tiks ielaisti miljons strauta foreļu mazuļu – katru gadu pa 250 tūkstošiem.
Šogad pirmajā strauta foreļu mazuļu ielaišanas reizē Ogres upes baseinā tika ielaisti 50 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, kam sekojas zivju mazuļu ielaišana Juglas baseinā – 50 tūkstoši, Lielupes baseinā – 25 tūkstoši, Ventas baseinā – 35 tūkstoši, Engures baseinā – 20 tūkstoši, Gaujas baseinā – 20 tūkstoši un Pededzes baseinā – 50 tūkstoši strauta foreļu mazuļu.
Māris Olte, dabas pētnieks: “Šī gada 250 sarkanie spainīši ar tūkstoti foreļu katrā ir iznēsāti! Baltā baseina dibena vietā mazie jūt straumes vēdas, rīta smaržu upē. Mēs jau ar to jūtam un tāpēc upe mums ir vieta, kur satikties, nevis lielveikals, no kura izdabūt gaļā atpakaļ savas investīcijas copes jomā. Laižot foreļu mazuļus upē projekta ietvaros, esmu runājis ar daudziem Latvijas pagastvečiem un aktīvistiem, un ļoti gribas ticēt, ka izpratne par ūdeņiem un ko tie spēj dot, mainās. Ļoti gribas.”
Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta.
No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ir saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netiks mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.
Strauta foreļu mazuļus pēc „Skonto Būve” pasūtījuma izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA ”Faps” un Z/s „Sillakas”.
Malači. Liekas ka laikapstākļi arī ir gana labi, lai forelēni varētu veiksmīgi pierast pie jaunajām mājām. Īstais laiks lai upēs atgrieztu foreles. Bet mani interesē vai būs pieejama informācija par to upju sarakstiem, un vai būs liegums atsevišķu upju posmiem? Arī Hesu darbība ir jāvērtē, nevar līmeni raustīt tā kā to dara tagad... Tur ir stipri jāpārdomā tā lieta.
Ja upītes būtu pasargātas no elektriķu sērgas, tad foreļu krājumus diez vai vajadzētu tik daudz papildināt. Arī upēs, kurās papildināja forelīšu populāciju, jābūt plānam, kā nosargāt upes no maliķiem, savādāk tam visam nebūs liels rezultāts...
vienmēr ir bijušas diskusijas starp dabisko zivju atbalstītājiem un tiem, kas atbalstījuši dabīgo populāciju papildināšanu ar audzētavu zivīm. Jo stingri ņemot, kas tad mūsdienās vairs ir tik dabīgs. Arī viens otrs no šodienas foreļu laidējiem izskatās mainījis uzskatus par labu audzētavu zivīm. Tas priecē un vienlaikus rosina domāt.
Vakar biju uz copi Ogres upē tieši tajā vietā, kur notika Latvijas čempionāts foreļu spiningošanā. Piedzīvoju gan strauju ūdens celšanos, gan strauju krišanos. Zinātāji stāsta, ka pie vainas hesi... Ūdens temperatūra arī likās augsta. Smagi apstākļi tomēr tai Ogres upē tām forelēm.
P.S. Par foreļotāju izglītošanos: Vakar pierādīju bračkam, ka no mānekļiem, kuriem ir āķi bez atskabargām, zivis nenopurinās vairāk kā no viņa mānekļiem ar atskabargām. Un rezultātā pat no āķa nokabināju vairāk foreļu kā viņš. Ceru, ka arī viņš drīz ņems rokās plaķenes, lai pēc iespējas mazāk traumētu foreles muti.