kaut kas ir vairāk atļauts, kaut kas stipri mazāk, ūdas -makšķeres vipār drīkst likt 5, ja neesi MMB biedrs, ja esi biedrs, tad var 10 makšķeres likt, BET paturēt tu vari tikai 5kg zivju (kopā) + viena liela, no tāda interesantā ir nārsta liegums, pietam pa valsts reģioniem datumi atšķiras pa 2 nedēļām, lieguma laikā nedrīkst copēt no laivas, lieguma laikā drīkst copēt tikai ar 1 makšķeri, lieguma laikā nedrīkst copēt naktī, vēl ir interesants noteikums ziemā - obligāti jābūt mugurā glābšanas vestei…. to gan vairums neievēro, bet % 70+ glābšanas vesti līdzi vadā ragavās :)))

Lai saprastu ka Latvijā ar zivju resuriem un noteikumiem viss ir ļoti ok vajag pabraukāt pa pasauli :))), daudz kur arī baltajām zivīm ir 5 kg norma dienā u.t.t.

par Baltkrievijas zivju resursiem kopumā var teikt tā, ka zivis ir, ir lielās upes, kurās ir milzīga zivju migrcija un tajās upēs zivis aug lielas un to ir daudz, ir lielie ezeri, kuros ir ļoti laba lielo asaru (līdzīgi kā Alūksnē) populācija, daudz samu un zandartu, ir sugas, kuru nav LV, piemēram upes barbe, sinecs - pa vidu starp breksi un plici, beloglazka - lielace :))), podusts - vimbas paveids, kuru daudz ir Eiropas valstīs u.t.t.

LV ir maza un kompakta valsts, kur, ja vien tu gribi un vari tos daždesmit kilometrus pabraukt, atrast labas copes zivis ir daudz vienkāršāk, lielās valstīs ar to visu ir biki sarežģītāk :))), bet zivis ir, te daudz lielaks copmaņu spiediens ir uz baltajām zivīm, vītinātas zivis ir ļoti cieņā, tādēļ uz raudām un brekšukiem copes spiediens ir ļoti liels, te attālumi līdz copei ir palieli, viesu māju salīdzinoši maz un tās ir padārgas, tādēļ ļoti populāri ir 2-3-5+ dienu izbraucieni ar teltīm un TOP mēnešos var pus dienu veltīt tikai tam, lai atrastu vietu pie populārākajiem ūdeņiem )))), arī ziemā no ledus 3-4 diennakšu cope uz brekšiem + ūdas ir ļoti populāra.

derēs derēs, tur jau lielas straumes nav, bet ar Distanci 80 vajadzības gadījumā var i 100 i 120 gramus iemest uz metriem 40-50, ja tomēr gribās i uz augšū pa Daugavu pabraukt, tad gan vajag jaudīgāku kātu, tur jau sākas spēcīgāka straume un tālas distances

Kāts labs, bet pludam būs pasmags manuprāt, tā jau doma laba, zivi viņš sien ļoti labi, ja uzliksi 0.25 mm auklu uz spoles un drošu pavadu, tad varēsi kaut pār plecu līni mest krastā :))))

Salmo Universālā, Salmo Lielais breksis, Salmo rauda, patiesībā praktiski visas der, var būt izņemot Karpu, Salmo barības jau sākotnēji tika izstrādātas Baltijas laika apstākļiem, kur tāds īsts siltums ir labi, ja 2 mēnešus gadā :))), man pašam Lielais Breksis ir mīļākā Salmo barība

:))) nodot kostimu ? nezinu gan

Teorētiski breksis ēd visu gadu, tomēr praksē ir savādāk, lielajās upēs, lielos ezeros, ūdenskrātuvēs, kur ir ūdens kustība un labi dziļumi, breksis turpina baroties praktiski visu laiku, jā, ziemas režīmā, tomēr viņš ēd, seklos ūdeņos breksim iestājas gavēnis uz kādu laiku, vai nu ūdens atdziest biki pa daudz un viņi vienkārši kādu laiku neēd vispāŗ, vai viņi pārslēdzas uz kaut kādu konkrētu barību, bet lomos viņu nav, tikko ūdens temperatūra pamainās burtiski par pāris grādiem tā puiki sāk izrādīt aktivitāti.

šajā laikā, lai noķertu breksi ir konkrēti jāzin kur viņš stāv, ja tas ir 3+metru dziļumā, tad ar pareizu pieeju, bieži vien ar palielu “gaļas” daudzumu (motilis, pietam spaidīds vai griezts), ar lielu daudzumu zemes barībā, var puikas pierunāt

dotajā brīdī pludiņš un fīderis, ar pludiņu ir vieglāk pierunāt kaprīzo zivi, kurai galvā tik un tā vēl ir ziema, bet ar pludiņu būs grūti kaut ko izdarīt lielajās upēs, tur tomēr fīderis būs efektīvāks

šajā laikā, kamēr zivis nav sākušas aktīvi kustēties un tā būs līdz pat marta vidum, barību noteikti vajag jaukt ar zemi, proporcijas vienkāršas, samitrini barību un izmēri cik tas ir litros un tieši tik pat litrus pieliec zemi un viss notiks daudz labāk kā ar tīru barību? aukstā ūdenī zivis baidās no stipras barības, zeme palīdz nepārsātināt zivis, ar zemi uzklājas daudz stabilāks barības galds un vispār zeme barībā nekad neko nebojā, tikai palīdz

Ja makšķerīte vairāk tik tēmēta uz asariem dažādos ēdeņos, tad ņem mazāko, jo asaru mānekļi ir vieglāki un pārāk smaga makšķerīte mazina kopējo jūtību, ja mērķis ir vairāk līdakas un zandarti, tad ņem lielāko

1. Abas minētās upe ir ļoti atšķirīgas un arī savā tecējumā tās stipri atšķirās, sevišķi jau Daugava, vienu varu teikt noteikti… 60 gr ir ļoooti vasarīgi optimistiski un mierīgākās vietās vasarā :))), Lielupe vasarā 70-90 grami, ir vietas un brīži kur 100+, Daugavā … 80-120, ja virs Līvāniem, tad vietām arī 140
2. labāk metāla pavadas vienkārši neizmantot samiem, kevlārs ir daudz ērtāks, pieredzējuši samu meistari tā iesaka, man pašam tā samu pieredze nav tik liela, lai tur būtu normāla statistika
3. upē var copēt ar jebkuras formas jūras sviniem, pietam ir arī fīdera barotavas ar tādām metāla “kājiņām”, kuras vajag ieliekt kā kapli un tad barotava labāk stāv uz vietas, BET upē izmantojot klasiskās jūras “piramīdas” ir jārēķinās, ka tās uzpeld ļoti slikti, precīzāk vispār neuzpeld, tāpēc ar tādiem sviniem upē čakārņus un visus piekrastes krūmus savākt ir daudz lielākas iespējas :)))

Tā nav problēma, bet gan norma un tā ir visiem, pietam stāvošā ūdenī auklu jānostiepj neatkarīgi no dziļuma, daļēji to nostiepšanu var paātrināt barotavas grimšanas laikā padodot kāta spici uz priekšu, tā kā pastiepjot roku uz priekšu, tad pēc barotavas nogrimšanas noliec kātu uz turētāja un aukla jau daļēji nostiepjās, vēl 1-2 lēni apgriezieni un viss ok

straumē auklu nostiepj straume

tā,ka… vienkārši pieņem auklas nostiepšanu kā nenovēršamu darbību :))), pietam tev ir iespēja variēt auklas nostiepšanas pakāpi, kas reizēm, brekšu copē, ir ļoti svarīgi, lai zivis nejustu auklas spriegumu