Tā kā vairs neesmu piedzīvojumu meklētāja vecumā, patīk arī nedaudz komforta, ād tad jau gan pabraukāju pa Latvijas ārēm, bet pamatā copēju vairāk vienā ezerā, kuru esmu labi iepazinis un līdz ar to izdodas noķert kādu plēsoņu, vai līni, arī tad, kad citiem tik labi neveicas.

Šim ezeram ir pietiekoši liela makšķernieku slodze, salīdzinoši daudz līdaku tiek izvilkts, un šogad zināmu izbrīnu rada fakts, jo stāsta, ka neesot paredzēts ezerā līdaku mazuļus laist, lai gan agrāk tas tika darīts.

Kormorānus gan laiž iekšā un ārā, lai gan ir izteikts priekšlikums kā šo apstākli regulēt, bet dzirdīgas ausis tas nav atradis.

Viena daļa mazāk veiksmīgo, regulāro copmaņu, jau sāk par lomiem kurnēt, tāpēc domāju, ja apsaimniekotāju rīcība nesekos, tad pie ezera izbūvētā infrastruktūra vismaz daļēji var netikt izmantota, kas, savukārt, nemaz neliecina par sekmīgu saimniecisko domāšanu.

Negribas te uz kādu ar pirkstu rādīt, tāpēc es te tā, kā nu sanāk....

Bija dažas atsevišķas nesliktas epizodes, bet pārējā laikā- diezgan liels čušs...

šo gad galīgi švaki

Sezona kopumā tīri tā nekas. Sākās, varbūt sliktāk kā gaidīju, bet no vasaras vidus pavērās. Atradu savā ūdenskrātuvē karūsas uz 2 kg un tās nesa neaizmirstamus copes brīžus. Fīderis rullē!!!

Nu man sezona gan izdevusies,kā neviena cita iepriekšējā.Uz spininga.Statistika-kādaas 17 mēra līdakas,ļoti daudz zemmēru un no tām 17 mēra līdakām septiņas 2kg un lielākas:):)).Tā ka sezona man ļooti izdevusies,pat necerēti laba izcila:)

sezona vēl turpinās, vēl jau nav gada beigas viss notiek, ar laivu uz ūdeņiem.

Ja nebūtu augustā bijis Zviedrijā, kur ķēru lieliskas alatas, un daudz, tad teiktu, ka sezona pavisam švaka. Latvijā tikai dažas, tiešām, labas un veiksmīgas copes dienas, ko vērts atcerēties. Vārdu sakot, Ķīsītis mani šogad piesmēja. Zivju skaits vēl ciešams, bet tas izmērs...