Šodien nolēmu Babē pārbaudīt strīpaiņu aktivitāti, kaut kad tak šiem jāsāk baroties. Krustu šķērsu izbraukāju ezeru, izmētāju dažādus mānekļus, bet piemānīju tikai 1 kniepadatas izmēra palaidni un bonusā līdacēns. Pusdienlaikā nolēmu mest mieru šai bezcerīgajai nodarbei un pārslēdzos uz smago artilēriju, jo zaudēt vairs nav ko :D Saule cepina, vējš brīžiem vispār pierimstas, bet tavu brīnumu, ātri vien sajūtu stipru sitienu pa kātu, tomēr jau pēc pāris sekundēm spēcīgā pretiniece pamūk. Pēc minūtēm 20 identiska situācija - pelei astes pielocītas pie āķiem, kas liecina, ka šī uzbruka no aizmugures un ielocīja to iekšā, bet pusceļā līdz laivai tā atāķējas. Pārbaudu pelei āķus, izrādās galīgi neasi. Fiksi nomainu un ceru, ka vēl kādai zaļsvārcei iepatiksies oranžais briesmonis. Tā arī notiek, pēc brīža atkal sajūtu labu sitienu, līdaka paskrien zem laivas, bremze pilnībā piegriezta, bet dzirdu, ka spēcīgā madāma auklu tin ārā. Pēc neilga brīža tomēr tā nonāk uztveramajā tīkliņā. Fuu, var izelpot, ja ne asari, tad vismaz viena smuka cīņa izbaudīta. Turpinājumā vēl bija pāris copes, no kurām viena ne pa jokam, bet zivs ātri atlaida mānekli. Palika pavisam sutīgs, devos krastā, kaut gan krastā esot, sāka pūst diezgan spēcīgs vējelis. Kā parasti, kad to vajag, šī nav :) Nu nekas, kopumā nebija nemaz tik slikti (60 un 91 cm), plānosim nākamo copes reizi, cerams būs biku drūmāks un vēsāks laiciņš. Visiem ražīgu darba nedēļu, tiekamies pie ūdeņiem! ;)