Pa ilgiem laikiem atradu brīdi copei. Gatavojos uz pirmo copi Babē uz līdakām, bija plāns doties uz saullēkta copi un līdz vakaram, bet plāni nojuka. Vismaz cope netika atcelta, bet sanāca pēcpusdienas cope Lielajā Juglā. Cope sanāca 14:00-18:00, sāku pierast pie tiem īsajiem copes izbraucieniem. Šoreiz braucu vairāk uz asariem, līdzi Bluebird 3-12.g. un soma ar mānekļiem. Drošības pēc tomēr iemetu arī līdzi kasti ar līdaku gumijām un resno fļuriku, ja nu kaut kas pamainās. Ierados pie upes, brienu pa aizaugušajiem krastiem, kaujos ar odiem, nātres pāri galvai, bet uz priekšu tieku. Brīdī, kad esmu gandrīz pie sava copes punkta, pamanu vēl vienu spiningotāju. Vairākus gadus braucu uz šo vietu un nevienu vēl nebiju saticis. Nedaudz garīgais jau nokrītas, bet vismaz labi, ka kolēģis dodas pretējā virzienā. Pārminam pāris vārdus par copi, kolēģis staigā ar nelielajiem vobleriem cerībā uz kādu sapalu vai līdaku. Šajā upes posmā pirmo reizi esot, šobrīd staigājot 40.min. un pilnīgs klusums. Novēlam viens otram veiksmi, aizsūtam pie Velna un dodamies tālāk. Ierodos savā punktā, uzsienos un sāku priecāties par dabu un spiningošanu. Pēc pāris metieniem uz 2” Keitech īziku seko cope, liekas ka smuks asaris, bet neuzsēžas un pie zālēm prom bija. Vēl pāris metieni un jau asāka cope un nokosts māneklis… Skaidrs, ka zaļsvārce draiskojās. Pārsienu uz resno fļuriku un lieku LJ Joco Shaker 4.5” seko viens uzsitiens un klusums. Pēc laika uzlieku Keitech vardi, pēc pāris metieniem ir labs ņēmiens. Sākās pasmaga cīņa, mēģinu nedaudz forsēt izvadīšanu, lai neieskrien zālēs, pēc vizuālā liekas uz 70-80cm, velkot pret straumi grūti izkustināt, bet lēnām nāk. Netālu no krasta līdaka iztaisa puss sveci, nopurinās un prom ir. Nolamāju sevi, par to, ka vajadzēja bremzi vaļīgāk un vairāk kausēt, kā arī kātu bija jāspiež uz leju, nevis jāceļ augšā…Nu neko, mētāju tālāk vardi, bet klusums un 3-12.g kāts vardes mētāšanai nav īsti piemērots, vajadzēja ņemt līdaku kātu 10-40g…, bet copes uz vardi vairs neseko…. Uzlieku vēl kādas citas lielās 5” gumijas, bet uz visām klusums. Līdaka gan turpat otrā krastā ir, trenkā baltās zivis. Atrodu somā 4” Keitech Īziku, tādā pat krāsā, kā 2” kuru man nokoda, seko pāris metieni un smuks kampiens, ka pat mazās baltās zivis salecas virs ūdens. Šoreiz cīnos prātīgāk, bet aizaugušais krasts un manas tizlības ar uztveramo tīkliņu un līdaka atkal ir prom. Šī gan liekas nedaudz mazāka, par pirmo lielo. Tā visa rezultātā es kādas 2h dzenāju to vienu līdaku, paķēra manu mānekli vēl pāris reizes, bet tad nesanāca dabūt līdz tīkliņam, tad nesanāca piecirst… Tomēr gala rezultātā ar lielu kausēšanu un vaļīgu bremzi, līdaku krastā dabūju, skaisti 60 cm, labi 58 cm. Āķis ieķēries pašā lūpā, secināju, ka ar šo kātu nevar kārtīgi piecirst, nākošreiz jāņem līdaku kāts un varbūt jāpadomā par asāku āķu iegādi. Liels bija mans pārsteigums, kad mājās tīrot līdaku, izlietnē izkrita mans asaru Keitech. Uzskatāms piemērs, ka alkatība ne pie kā laba nenoved. Līdakai kuņģī bija divi paprāvi vēzīši, nākošreiz būs jāpamēģina uz vēžveidīgajām gumijām. Ne asakas visiem!!! Dodies dabā, dodies copēt!!!