Lielisks “mazais” sezonas starts. Lai gan mazajām upītēm ļoti ticīgs neesmu, gribējās vismaz pastaigāties un piešaut roku. Pie upes patīkami, ka vismaz līmenis foršs un duļķes nav. Pirmā stundiņa bez rezultāta, bet iekšā liekas, ka jābūt. Vai arī nav jābūt, vai arī viņu te nav, jo šajā upē pirmo reizi. Tomēr cerīgā vietā kaut kas apstādina vobleri. Kāpēc nepiecirtu nezinu, bet zivs piecirta pati. 3 smagi pumpīši un nost. Nu gan.. jāsaka kā te saka viens biedrs - KTM. Ar mazāku ticību, bet nomainu vobleri uz krietni lielāku un metiens, uzreiz sitiens un zivs nost. Jau bez cerībām uzlieku nākamo vobleri, uzmanīgi vēroju spicīti un jā, tomēr neizturēja. Stiepiens tāds, ka kāts ripu uzmeta līdz rokai. Patiesībā pārsteigts par zivs spēku un izmēru, tik mazā upītē, jo viegli rokās nedevās. Finiša taisnē tik saprotu - a kā tad draudzeni saņemšu rokās?! Stāvs krasts, lejā ūdenī gultni neredz, ja jāšos iekšā tad būs pa pirmo. Kaut kā jau tiku lidz lejai un pat pieskāros zivij, bet situācija tik neērta, ka sagrābt grūti, stiepju ar roku kātu augstāk, zivs tieši izdomā paiet dziļāk un dzirdu to tik nevēlamo skaņu - tinkššs, pat neskatos, zinu, ka spice pušu. Lai vai kā, zivi saķēru un krastā dabūju. Eleganti resna jūras forele 83cm garumā. Zivs protams peld tālāk, bet es ar salauztu kātu dodos mājās :D vajadzēja tak iet prom ātrāk! Ne asakas un priecīgus svētkus!