domāju gan ka tas ir prieks......pats atceros pirmo reizi uz zušiem....sēdēju kā ķipis pie copenes un vaktēju spicīti, kaut tai bija galā zvaniņš, bet baidijos ka palaidīšu garām copi...:):):) un kad tā bija tad visas malas sāka purēt un drebēt.... bet dabuju ārā un par to runāju nedēļu no vietas!!!!! :):):)