Tā nu gadījās, ka nebiju paņēmis uz copi neko, kā izņemot spinigu.... Ka mājas esmu atstājis vizuļu kasti un visu pārējo apjedzu tikai pa ceļam. Sakrāmējam laivu un devamies ceļā. Kamēr dels revidēja savu vizuļu kasti un bija izvēlējies vobleri, paspēju viņam konfiscēt vislielako un smagāko vobleri.... Braucam velcējam un sīkais saka, ka Te nekā nav kā pēkšņi... blunkš, laikam zaceps, bet mirkli velāk...zapecs sāk pretoties un te nu sapratu, ka ir, ir kaut kas makans.... tā arī bija, kadu laiciņu pacīnījos, pievilku pie laivas, dēls ņem sačoku bet sī nelien iekšā ta nu šis roku ūdenī, aiz žaunām un ceļ iekša 9 kg. smagu un 1m,6 cm. garu zaļsvārceni.Dēls gan uzreiz teca, ka jalaiž vaļā, bet nu pirmo mūža trofeju negribējās laist. Pagatavoju filejā, garšīgi ;) Izvilvilku uz kaut kāda ārzemēs pirkta stiklaškiedres kāta, 150cm. gara, multiplikatora spoles "Curvit" uz kuras bija veikalā uztīta monofīlā aukla, droši vien 0,3 diametrā. Ne asakas