Ar acs kaktiņu pamanu ( :) ), ka netālu sirojošie Vilki, jau lūr uz manu pusi. Pēc 5min viens jau dodas "āliņģu apgaitā" uz manu pusi un tā cītīgi, bet pieklājīgā attālumā, peldina savus ķikurus. Cope apklust pavisam. Man pacietība pietiek vel 1h un jau krāmējos uz māju. Karodziņam tā arī nesacēlās, mērķa zivs bija asar-līdaka. Kā tiko sazīmēju azimutu uz māju pusi un sāku kustēt, tā Vilki uzklūp maniem alliņģiem, bet varbūt tās bija hiēnas.!? Bet kāda maltīte tika šamiem? Tas jau ir viņu stāsts.... Secinājumi: - jābaro viesmaz 3-4 vietas ar dažādām barībām, nakts laikā jāpstaigā tās visas; -labi ja neesi viens ziemas nakts copes maratonā; -jāmācās sadzīvot ar meža zvēriem; - eksperimentēt!! Domāju, ka rezultāti būtu kudiš labāki, ja nakts laikā darbotos ar mormišku; -jāvelta vismaz divas dienas šim pasākumam (tāds karpenieku pasākums); - nežēlīgi dārga tā cope sanāk, ja jāsalīdzina ar asaru medībām; - kaut kas tajā visā pasākumā ir, tik vel jācenšas /TO/ saprast un izkopt. Obligāti braukšu vel, tik laikam ne šajā ziemā.