Vakar fūzītī sagrūstais celis, neliedza man šorīt doties atklāt pavasara copi, toties liedza uzsist fūzi šovakar, atklājot vasaras sezonu, kas savukārt pavēra ceļu uzlīšanai pirtiņas pažobelē un savākt Peipusa raudu vītinājumu un atvēlēt laiku copes aprakstam, kā arī sīkajiem skraidīt pa māju un sūkāt voblas galvas ar sajūsmu saucot:"Gašīgi!", savukārt pašām mieloties un ar taukainajiem pirkstiem ieziest klaviatūru, kā sacīt jāsaka, lai labāk slīd!!..!!>> Paralēli akvārijā Šķēpnesis regulāri ņem priekšā Pecīliju, kas dzemdē vienā laidā, pēc tam visas lielās cenšas apēst mazās. Kādai arī izdodas patverties, kādai atkan nē. Vienvārdsakot - Pavasaris. Pirmscopes vakarā vel paspēju iebraukt copes veikalā, kur izrādās ar barībām galīgi pašvaki, paņemu vienu Salmo karpa, otru Brudas Lielo zivi, no tārpiem bundžiņu ar nedzimušajām mušām un 4nr šļiekas pa lats čēesmit, bet ķikuru diemžēl nav, žēl, jo pēc citu gadu pieredzes tie ir pavasara ēsma nm1. Nu neko, neba tāpēc braukšu uz veicīti pēc visīša un rīt paģirains dzenāšu pērno zāli piemājas mauriņā. Vakarā vel paskatos kā Barca pakāš pirmo puslaiku Levantei, uzštellēju ceijeri uz 03:45 un protams ilgi valstos līdz izdodas iemigt. Pa vidam vel sīkais pietenterē pie gultas un paziņo, ka viņš gulēs lūk tur. Kur? Nu savā gultā. Nu labi, bet tu jau tak turpat visu laiku gulēji!!! Vel Žuks 03:50 piebaksta, ka man esot jāceļas, a es nemaz rīta gaiļus nedzirdēju. Paskatos, ka modinātājs ir uzlikts uz 03:55, lai gan skaidri atceros, ka uzštellēju to 10min. ātrāk. Labi, noskaloju muti, iedzer' kād' kafij' un rūcin motor, lai dotos, lai dotos tur kur būs forši. Nogriežot no Rīgas apvedceļa uz Liepājeni, kaut kas krastā zibinās un tirinās - o, stopētājs (citiem labas copes priekšvēstnesis ir meža zvēri, a man stopētāji)!! Metu mēmajos, čalis ielec autiņā. Jau 3 h stāvot (ir 04:30). Uzcienāju ar pastētmaizītēm un cīgām (šim galīgais sausais) un atkal še kur re, vel viens tāds pats tirinās ceļa malā, tas tāds dermantīna ķitelī, to nepaņemu (vispār dīvains tas šorīts sanācis: sieva modina uz copi, stopētāji tagad balso pa naktīm. Kāda būs tad tā ķerra? Drošvien tāda pat'!!??). Pie Kalnciema pagrieziena laternu gaismām izlaižu šo ārā, novēlam viens otram veiksmi un es jau esmu ļoti tuvu savam mērķim. Tas mani sagaida ar nelielu migliņu un -4, putniņi čivina, muhamedāņu mēness kāpj līdz ar gaišo debesmalu, caur krūmājiem redzu kā upe dzīvo, zivis zīmē apļu apļus un riņķu riņķus, straumei tos pārlokot ovālos. Dvēsele kliedz un cigarete noplok!!! Naski iztīru mašīnu no šmotkām, kas būs nepieciešamas copei, noripinu pa kalniņu lejā un tur jau tā ir: flegmatiskā upe - Lielupe. Paņēmis esmu līdz divas makšķeres: viena fīderīts, otra pludiņniece.