Nu neko darīt. Būs jāmalko vienam. Pēc laika šis jau kautrīgi bilst, ka sajaucot ar kafiju, varbūt derētu, kas tiek arī īstenots. Valodas manāmi atraisās, jeb nobrūk bikluma aizkars un Jura pluds atkal sāk dancot. Abi, kā jau baigie spečuki pamanam, ka tā dīvaini viss notiek: asi un īsi rāvieni ar salīdzinoši garām pauzēm, līdz tā pauze ieilgst tā konkrēti. Iesaku, pirms izvilkt, vel izdarīt kontrolpiecirtienu, un skat, galā tomēr kaut kas ir un mūsu aizdomas apstiprinās, kā jau spečukiem- galā ir zutis. Āķis neraksturīgi šamam nav jau kaut kur kuņģa rajonā, bet gan ieķēries mutē. Kas pēc izvilkšinas vel kādu laiku apciemo gan mani, gan autoru, līdz tiek aizsūtīts pie zivju dieviem. Ir 2:00, lietus nelīst, mēness riet, vējš ar īsti nevar ierubīties no kuras puses pūst. Vel pa devai melno asiņu un var jau gaidīt rīta aktivitāti, kas tā īsti nesanāca. Breksīgo makšķeri pārtaisu par zandartīgo (varbūt nevajadzēja!?), bet tas nekādus rezultātus neatnes. Vel mani pabiedē īpaši žiperīga maile, kas pavalkā 7gr pludu un ap 5iem metam mieru. Man atklāšana nu tāda galīgi neveiksmīga izvērtās atšķirībā no pagājušā gada.