Tāda vakar sagaidīja mani viena no manām foreļupēm. Pavasara pali un vasaras lieti darījuši savu. ūdens nesen bijis par metru, pusotru augstāk. Bija beidzot nahrenizējušies visi bebrenieki, upē izskatījās kā pēc grautiņa. Smiltis iznestas pa krastiem, no bebreniekiem tikai atmiņas. Upe tos iznesusi, citur atstājusi daudzmaz neskartus un apgājusi apkārt, citur tikusi brīvība caur apakšu. Tagad upe jāmācās no jauna, kur bedres, kur atvari, daudz kur aiznests viss ciet ar smiltīm.