Gaidu, gaidu skrējiena turpinājumu, un neseko. Labas dabas pēc vel piecērtu un iztukšīts, raudiža norauta, izdrā... . Rupekļi tādi. Uzštelleju pēdējo (no divām) mailēm un bez pus astes spuras žvidzinu taj' pat rajonā. Piebrauc Juris, apmaināmies: es šim filējamo materiālu, man tiek nakteņu kalambūrs, kas uz zušiem, kamie pēdējā laikā pa reizei ķērušies zanderu vietā. Atrodamies ~ 80m attālumā, man odu nav, šis saka, ka pludu neredz caur to mākoni, man breksēni copē, šim pat pludi nekustas. Nu labi, breksēni, pēc iebarošanas ir ļoti pasīvi, bet nu pa kādam tiek ar'. Vismaz nav garlaicīgi!! Kaut kā nemanāmi piezagās žāvas no tālākā krasta, varbūt pa vējam atnesa, nemanīju. Sambo džudo, karatē, otinjsh lido laivas dibenā uz 20 min nosnaudienu. Paveru vienu, tad otru aci, vells, pludi sabraukuši vienā līnijā. Noliekos stāvus, tiešām! Un viss šajās 20 minūtēs? Saritinu Z-copeni, a tur normāls smagums galā, kas paliek ar vien gruntīgaks un gruntīgāks, līdz nāk apskaidrība: zaceps. Nu kur, pie vella, tur var būt zaceps, bet ir! Tas pluds aizmočījis savus 40m un iesēdies. Mistika kaut kāda. Vel noštukoju, ka Jurim kādas everģēlibās galvā un kau kaut ko samudrījis, kamēr es tur zvaigžņu putekļus izklepoju, bet nē. Ehh!!! Neguli makšķerniek!! Apzags!