Pa vidam vel Juris pazvana, jo nervozē par mailītēm. A šis pēc darba tik uz ezera tiek īsi pirms 11iem, kad šamās vairs neķera nu nekādi. Viņa mudināts paprovēju no laipas, un 30 min. laikā manā kontā viens mailēns, pāris nokritienu un švakuckis pilnīgākais. Sakrāmēju savu kuģi un neilgipirmspievakarē dodos mailīšmedībās, kur izmēģinu meldru joslu un tieku atalgots ar raudeli, nervi netur un pieenkurojos pie pudžas (kamēr pie tās neviens nav piesūcies), un meditējot 1h laikā tieku pie vienas mailes, joptvai b.. s... hu.... . Saštellēju brekseni un no grunts paceļu 2 plicēnus (kak raz priekš filejām) un vienu jau gandrīzbreksīti. Juris zvana, es šo apbēdinu ar gaužam skumju rezultātu, bet nu ko izfilēt ir!! (Džeks no laivenes, vel mani pamācīja, ka lai dzīvais nepiņķerētu (nevērptu) pavadu, tam astes spura pa pusei jāsaīsina: ne piņķerēs, bet gan ar' kustēsies pilnīgākā haosā, kas protams plēsējiem ir tieši TAS kas vajadzīgs). Ar to raudeli tā ar' izdarīju, un paskat, zander pluds jau gandrīz baksta ar degunu pa laivas bortu (zandarteni lieku no bedres uz kantes vai seklajā vietā, pēc copes tas 100% dodas dzīļu virzienā (Nu kādas šeitan var būt dzīles, bet nu viss ir relatīvs) un es atrodos kaut kut pa vidu).