Līdaka, nevar lūkoties dzelmē, jo uz leju, tā vienkārši neredz, tikai sāniski un uz augšu. Džerka muguru tā ieraudzīs tikai tai gadījumā, ja māneklis spēlējot svārstīsies arī uz sāniem.
Par grabuļiem vobleros - var gadīties, ka zivīm ti ir stipri ne pa prātam...
No man kastē esošajiem, rūpnieciski ražotajiem, teju simts raustāmajiem, tikai desmits ir ar gaišu vēderu, tie paši ir dabīga krāsojuma.
Pieņemsim ka viņa neredz no augšas,bet viņa jūt ar saviem apakšējiem receptoriem. Esi redzējis līdakām apakšā pie katra no žokļiem ir rindā tādi kā caurumi, tie receptori strādā tāpat kā krokodiliem. Bija izpētīts uz krokodiliem kad tumšā telpā meta gaļu blakus krokodilam,tiem kuriem nebija aiztaisīti receptori ar kkādu tur ziedi,tie uzreiz reaģēja un ķēra,bet savukārt tiem kuriem bija aizsmērēti receptori,tiem bija 0 emocijas. Gribēju teikt to,ka ar saviem receptoriem līdaks sajutīs kustošos mānekli un tālākais jau sekos līdakas kustības uz virzienu kur atrodas māneklis un manā gadījumā,māneklis būs nokrāsots perfekti priekš tā,lai jau no 45 grādiem vai pat vairāk,jau būtu līdakai saskatāms...fakts vēl tāds ka neviens vēl nav skatījies ar līdakas acīm,tapēc teikt var visu ko,viņai jau tās acis arī nestāv tupa uz vietas,viņai tās acis kustās :)
Fugu . Par tiem grabuļiem nepiekritīšu.. :) . Vairākiem veikala vobleriem viņus , grabuļus , apklusināju un līdakas sāka izrādīt interesi par viņiem.Mani secinājumi , dabā tak nav peldošu , grabošu zivju .
Tas, ka līdaka mānekli sajutīs, ir neapstrīdami! Viņa to sajutīs arī "aizsietām acīm", tāpat sajutīs vēl arī zivteles, kas netālu "ganās"... Pat akla būdama badu viņa necietīs.
Tad kādēļ viņai, citu dzīvo radību starpā, izvēlēties tieši mūsu piedāvāto koka zivteli? REFLEKSI!
Iedzimtie refleksi, viņi arī beznosacījuma refleksi, kā piemēram aizsardzības, uzbrukuma, barošanās reflekss liek zivij "piecopēt'', bet dzīvē iegūtie - nosacījuma refleksi, kā piemēram aizsargreflekss, var zivi atturēt no uzbrukuma māneklim, kādas negatīvas dzīves laikā iegūtas informācijas dēļ. Protams arī apetītes trūkums.
Gribēju teikt, ja cenšas iedarboties uz zivs (līdakas) redzi(mānekļa krāsojums), kas pa ''ķēdīti'' iedarbina kādu no refleksiem, tad loģiski būtu pievērst uzmanību voblera redzamākajām daļām -sāni, vēders.
Ar šo teoriju mani jau sen iepazīstināja viena krievu mācību filma par foreļu copi. Zināma taisnība tai visā ir. Taču pašam ir jābūt analītiski un filasofiski domājošam cilvēkam, lai saprastu, kāds māneklis un krāsojums der konkrētā ūdenstilpnē katrai zivij.
1- Ja zivs atrodas virs mānekļa:
a- uz gaišas gultnes palīdzēs izcelties tumša mānekļa mugura, vai jebkurš cits atšķirīgas krāsas tonis.
b- uz tumšas gultnes- jaišs vai atšķirīgas no gultnes toņa.
2- Ja zivs atrodas zem mānekļa, tā krāsu prektiski neredz, bet tikai tumšu siluetu, ja vien māneklis nav caurspīdīgs.
3- Ja zivs atrodas blakus māneklim, tā pamanīs krāsas visā dailē, līdz ko tas atšķirsies uz fona, bet fonā bieži vien ir duļķains ūdens tuksnesis (esmu niris, tāpēc zinu, kā izskatās zem ūdens) vai zaļgan pelēkie toņi.
Māneklis kustībā bieži rāda gan sānus, gan muguru.
Manas domas, ka gudrai zivij svarīgāks varētu būt dabīgais krāsojums. Kustībā tas maina pozu un parāda kaut ko ar fonu kontrastējošu. Tas ir dabīgi un uz to zivs reaģē.
Viss nav viennozīmīgi un to zina liela daļa mānekļu ražotāju.
Spilgta krāsojuma māneklis bieži labi nostrādā pie labas copes, pie sliktas- līdaka piepeld, un labākā gadījumā seko tam, bet neņem! Jo viņai ir aizdomas... Sliktā copē ,labi nostrādā neuzkrītoši- maskēšanās (dabīgas) krāsas mānekļi. Te es runāju par labi pārredzamām vietām. Nepārredzamās- zāļainās vietās līdakai vairāk dominē vibrācijas, kas izsauc mānekļa ķeršanu.
Es domāju, ka lielāka nozīme par krāsu ir tieši mānekļa spēlei. Atrodot ejošo šīs dienas mānekli(pasīvāka vai agresīvāka spēle) un spēli, tikai pēc tam piemeklēju ejošāko krāsu.
Tāpat pilnīgi piekrītu Unikam par gadījumu, ja plēsējs ir zem mānekļa - līdaka redz tikai tumšu siluetu nevis vēderu kaut kādā krāsā.
Bet varbūt krāsojumam ir kāds cits iemesls, ar tumšu muguru labāk uzņemt siltumu un gaišs vēders mazāk atdod... vai kaut kas citādāk saistīts ar UV starojumu un pigmentāciju - ,piemēram, lai saulē neapdeg mugura :D Pamēģini visu dienu vasaras vidū, saulainā laikā pa pliko pagulēt seklumā, arī uz vasaras beigām būs melna mugura un balts vēders :D
Personīgi pārbaudīšu teoriju un ja būs ražīgs šis māneklis,būs iespēja tādu izgatavot uz pasūtījumu ja kādam būs vēlēšanās!
doma par maneklu tumsiem vederiem ir pareiza teoretiski.
Daba daudzas plesigas zivis biezi nem tiri uz kustibu, jo piem forelu vedera ir viss- akmeni, lapas, zales.
Ka reage zivis uz tumsiem/gaisiem vederiem var parbaudit maneklu vederus aizkrasojot ar udensizturigo markieri.
Pasam ir bijusi velme paniekoties, bet kaut ka nav sanacis jo man tomer rotini tuvaki.
to Fugu
Līdaka, nevar lūkoties dzelmē, jo uz leju, tā vienkārši neredz, tikai sāniski un uz augšu. Džerka muguru tā ieraudzīs tikai tai gadījumā, ja māneklis spēlējot svārstīsies arī uz sāniem.
Par grabuļiem vobleros - var gadīties, ka zivīm ti ir stipri ne pa prātam...
No man kastē esošajiem, rūpnieciski ražotajiem, teju simts raustāmajiem, tikai desmits ir ar gaišu vēderu, tie paši ir dabīga krāsojuma.
Pieņemsim ka viņa neredz no augšas,bet viņa jūt ar saviem apakšējiem receptoriem. Esi redzējis līdakām apakšā pie katra no žokļiem ir rindā tādi kā caurumi, tie receptori strādā tāpat kā krokodiliem. Bija izpētīts uz krokodiliem kad tumšā telpā meta gaļu blakus krokodilam,tiem kuriem nebija aiztaisīti receptori ar kkādu tur ziedi,tie uzreiz reaģēja un ķēra,bet savukārt tiem kuriem bija aizsmērēti receptori,tiem bija 0 emocijas. Gribēju teikt to,ka ar saviem receptoriem līdaks sajutīs kustošos mānekli un tālākais jau sekos līdakas kustības uz virzienu kur atrodas māneklis un manā gadījumā,māneklis būs nokrāsots perfekti priekš tā,lai jau no 45 grādiem vai pat vairāk,jau būtu līdakai saskatāms...fakts vēl tāds ka neviens vēl nav skatījies ar līdakas acīm,tapēc teikt var visu ko,viņai jau tās acis arī nestāv tupa uz vietas,viņai tās acis kustās :)
Fugu . Par tiem grabuļiem nepiekritīšu.. :) . Vairākiem veikala vobleriem viņus , grabuļus , apklusināju un līdakas sāka izrādīt interesi par viņiem.Mani secinājumi , dabā tak nav peldošu , grabošu zivju .
Tas, ka līdaka mānekli sajutīs, ir neapstrīdami! Viņa to sajutīs arī "aizsietām acīm", tāpat sajutīs vēl arī zivteles, kas netālu "ganās"... Pat akla būdama badu viņa necietīs.
Tad kādēļ viņai, citu dzīvo radību starpā, izvēlēties tieši mūsu piedāvāto koka zivteli? REFLEKSI!
Iedzimtie refleksi, viņi arī beznosacījuma refleksi, kā piemēram aizsardzības, uzbrukuma, barošanās reflekss liek zivij "piecopēt'', bet dzīvē iegūtie - nosacījuma refleksi, kā piemēram aizsargreflekss, var zivi atturēt no uzbrukuma māneklim, kādas negatīvas dzīves laikā iegūtas informācijas dēļ. Protams arī apetītes trūkums.
Gribēju teikt, ja cenšas iedarboties uz zivs (līdakas) redzi(mānekļa krāsojums), kas pa ''ķēdīti'' iedarbina kādu no refleksiem, tad loģiski būtu pievērst uzmanību voblera redzamākajām daļām -sāni, vēders.
Rakstu loģiskāk bija pievienot sadaļai "Blogi".
Ar šo teoriju mani jau sen iepazīstināja viena krievu mācību filma par foreļu copi. Zināma taisnība tai visā ir. Taču pašam ir jābūt analītiski un filasofiski domājošam cilvēkam, lai saprastu, kāds māneklis un krāsojums der konkrētā ūdenstilpnē katrai zivij.
1- Ja zivs atrodas virs mānekļa:
a- uz gaišas gultnes palīdzēs izcelties tumša mānekļa mugura, vai jebkurš cits atšķirīgas krāsas tonis.
b- uz tumšas gultnes- jaišs vai atšķirīgas no gultnes toņa.
2- Ja zivs atrodas zem mānekļa, tā krāsu prektiski neredz, bet tikai tumšu siluetu, ja vien māneklis nav caurspīdīgs.
3- Ja zivs atrodas blakus māneklim, tā pamanīs krāsas visā dailē, līdz ko tas atšķirsies uz fona, bet fonā bieži vien ir duļķains ūdens tuksnesis (esmu niris, tāpēc zinu, kā izskatās zem ūdens) vai zaļgan pelēkie toņi.
Māneklis kustībā bieži rāda gan sānus, gan muguru.
Manas domas, ka gudrai zivij svarīgāks varētu būt dabīgais krāsojums. Kustībā tas maina pozu un parāda kaut ko ar fonu kontrastējošu. Tas ir dabīgi un uz to zivs reaģē.
Viss nav viennozīmīgi un to zina liela daļa mānekļu ražotāju.
Spilgta krāsojuma māneklis bieži labi nostrādā pie labas copes, pie sliktas- līdaka piepeld, un labākā gadījumā seko tam, bet neņem! Jo viņai ir aizdomas... Sliktā copē ,labi nostrādā neuzkrītoši- maskēšanās (dabīgas) krāsas mānekļi. Te es runāju par labi pārredzamām vietām. Nepārredzamās- zāļainās vietās līdakai vairāk dominē vibrācijas, kas izsauc mānekļa ķeršanu.
Es domāju, ka lielāka nozīme par krāsu ir tieši mānekļa spēlei. Atrodot ejošo šīs dienas mānekli(pasīvāka vai agresīvāka spēle) un spēli, tikai pēc tam piemeklēju ejošāko krāsu.
Tāpat pilnīgi piekrītu Unikam par gadījumu, ja plēsējs ir zem mānekļa - līdaka redz tikai tumšu siluetu nevis vēderu kaut kādā krāsā.
tieši tā,siluetu,ar ko pilnīgi pietiek lai viņa varētu uzkost :)
Bet varbūt krāsojumam ir kāds cits iemesls, ar tumšu muguru labāk uzņemt siltumu un gaišs vēders mazāk atdod... vai kaut kas citādāk saistīts ar UV starojumu un pigmentāciju - ,piemēram, lai saulē neapdeg mugura :D Pamēģini visu dienu vasaras vidū, saulainā laikā pa pliko pagulēt seklumā, arī uz vasaras beigām būs melna mugura un balts vēders :D