Barokli šoreiz taisīju, pēc viena Kurzemnieka receptes. Applaucētu un atdzesētu kombīti sajaucu ar gatavās paikas paciņu attiecībā 1:1, un tiešām, sanāca ļoti gaisīga un aromātiska massa, kas vigli pakļaujas veidošanai. Viegli saspiežot - jūk ātri, bet, jau kārtīgāk pamīcot, sanāks izcils "blunkt". Pievienoju vel baltos parastos un tik salādē un salādē, līdz ir gana. Par ēsmu izmantoju tikai baltos, bet... . Viena porcija iejaukta ar vaniļas saldējumu (VS), bet otra iecepta gardos piparkūku cepumos (PC)- paika it kā viena, bet piedāvājums tomēr nedaudz atšķirīgs. Pēc pirmā metiena uzreiz kāds sakampj VS un nava no mazākajiem. Bļurtk atkrīt tīkliņā. UN tad iestājās klusums. Ļīteņš ar vairs nebija nekāds dižais darītājs. Uz maiņām piedāvāju VS un PC, pa 10, pa 5 un pa 3 gab., tad vel abus kopā, bet var redzēt, ka līdz galam desertot šie šonakt negrib. Uzlieku brangu VS pušķīti, ielādēju pāris mana aplesīna lieluma bumbas un momentāni seko viena cope kur piešlepēju jau kustoni, ar kuru nebūtu kauns tepat šķērsielās plātīties, zinieties. Lieku vel to pašu un tik pat daudz un izvelku velvienu, bet nedaudz mazāku. Zivis ir, un jānotestē PC. Bet pēc pāris pacēlieniem, šie tur lejā tikai spļaudās. Pāreju uz VS, bet arī spļaudīšanās mitējās un bariņš sāk snauduļot. Sēžu spriedelēju, līdz atminos par NG minēto sakarību, Breksis = Bumba, lai gan pareizāk Bumba = Breksis būtu. Lai ko tur arī esmu sadomājis, cenārijs atkārtojas un atkal tieku pie pāris lāpstelēm un skaistiem shodiem. Nu kā pēc algoritma. Šie dzird- plunkš, bumba šķeļ ūdeni, puņķainie pamostas un iekož to kas, pie atvērtās žāvelīgās mutes nokrīt, bet tikai to kas iet kopā ar VS. Būtu man tikai PC, būtu sūkājis mēmo kopā ar zvaigžņoto atspulgu, bet tagad nekas no tā neiznāca, diemžēl. Tad vel ap 2iem mācas virsū smagie plakstiņi un jau gandrīz jau atlūstu, bet tā kā laiva ir viena liela peļķe ar noasiņojušu čusku pie kājām, tad nākas pašķirstīt telefona lappuses, izdzert pāris litrus ar kafiju un ausīties, dikti ausīties līdz R purvā kāds nožāvājās, savicināja spārnu. Kas? Kas tad tas? Pūķis pamodies un, acīmredzami ar kaut ko neapmierināts, sāka laist dūmus, spļaut uguni un visādi citādi guļošajai dabai darīt zināmu, ka ķēniņš ir bezgala dusmīgs. Ap 3iem sēra&tvana mikslis sasniedza mani, zivīm ar tas bezgala nepatika un pat bumbas tās vairs nespēja pamudināt uz košanos. Pakūkoju vel nedaudz, bet iepriekš negulētās naktis jau aicināja uz siltajiem pēļiem. Savācu pindzeles, izceļu tīkliņu, kur savi 50kg būs (kopā izskaitīju 15 zivis) un sēžu klusumā. Viss šis ir tā sabiezējis, ka tālāki pa laivas purnu neko neredz, japaņem vismaz kādi orientieri. Hmm pa kreisi no manis ierejas (reti) suns, pa labi rūc traķīts un tālumā ik pa brīdim dzirdama šoseja, kā arī labajā ausī pūš knaps vējels. Lab', sadūšojos izceļu enkurus un klausos. Tagad sākas pats jaukākais: Suns nerej, traķīts rūc un dvaša ar nedaudz jūtama. Ieņemu kursu un bļarkt, bļarkt .. .. .. .., klausos.., traķīts jau rūc no citas puses, suns rej, bet vispār kaut kur neloģiskās puzīcijās, pie tam vējš ar kaut kā šķērsām. Man jau vairāk vai mazāk viss kļūst skaidrs. Ir dirsā, ui, miglā. otinjsh Miglā. Iepriekš rakstīto varētu vel pavairot kādas reizes 6as, un neko vairs nerubīju, tad suns rej, traķīts nerūc. Vējš ar liekas no augšas uz leju pūš. Grozu laivu un noriju velvienu adrenalīna devu. Izglāba mani gaismiņa, tad meža kontūra, tad avotiņš un tad jau mājas. Vispār, aizvālējis es biju gaužām šķībi, apairēju vismaz 1/4 no ezera, 15min vietā šī ekskursija prasīja man 1h, lai gan pagāja kā 5min. Varēja jau vel krutāk novazāties, bet kā Žuks saka, laikam esmu smadzeņu lietotājs, nevis pārnēsātājs. Paldies Tētim un Mammai par to. Pie mājas vel sastapu zilus brīnumus kā arī nelielus murgus lielu Gaileņu izskatā, kas spļauj uguni un neganti lamājās. No rīta uztaisījām nelielu atlasīti kūpiņam, pateicos saviem draugiem ūdeņiem un mežiem un uzsitis ar papēdi pa akmens klonu, apgriezos un devos mājās.
Ak, nopērciet jel kompat(s)u, lai nav jāmaldās!
otinjsh
P.S. Jūs, protams, piedodiet, ja varat, bet uz valdošā fona, negribējās pa pažobelēm vāļāties.
Ar', savu laiku, ir piemeties miglmērkaķis!:)
Tas čūskulēns gan tāds pa smuko izskatās!
p.s.klau,Otiņ,a ziemā arī mēdzi meditēt uz ledus?
jaa kompotu nopeerc,lai nav jaamaldaas
Pagājušo ziem vienreiz paprovēju pa nakti pameditēt, lai gan vairāk uz pavasara pusi. Bija interesanti, lai neteiktu vairāk.
Bet savādāk, jau kaut ko paurbjos un patirinu ar'.
o.