Laiks ieraut kād' malciņ' ar sīvo škidro dziru, un tad vel un vel, līdz patīkamā skurbumā, vērojot z-pludu, pamanu to. Tas patīkami straujā tempā tešas uz citiem, man vel neizzinātiem medību laukiem, grābju pēc pindzeles bet tai rokturis ieķēries airī. Kamēr atķimerēju, kāts strauji ieņem parabolas formu un viss process pārtrūkst. Vel kādas 10min pieklājīgi nogaidu un, nodūris galvu par savu neveiklo gājienu, velku bēdubrāli laukā. Tas ir manāmi izkompostrēts, tad piekauts un pamests savā nožēlojamā stāvoklī gurdi vāļājamies uz dūņainās gultnes. Tāds tiem bandiniekiem liktenis- noliekot galvas kaujas laukā, ļaut ģenerāļiem plūkt laurus varas gaiteņos.