Ok bet ja tāda vēlme pārveidot foreļupes, vai nebūtu prātīgāk darboties maijā vai vismaz jūnija sākumā kad ūdens vēl vēss? Nu tempers maksimāls, skābekļa daudzums minimāls, forele jau tā grūti bet jūs uz vairākām stundām visu saduļķojat, uzvandāt dūņas, no tām vēl dažreiz izdalās gāzes, ūdens stāvoklis uz brīdi pasliktinās, forelei kirdik. Mans fāters savulaik stāstīja kā pēckara gados vasaras karstumā puikas piemājas mazupītē ķēruši līdaciņas un vēdzeles. Lielākajā un rāmākajā atvarā salec iekšā bars puiku un sāk ar kājām vandīties pa dūņām, ņemas kādu stundu kamēr lielā posmā uz leju upe pamatīgi saduļķota. Pēc brīža mazāk izturīgās zivis jau uzpeld un sāk kamt gaisu, tad tās iesmeļ ar sačoku. Un tās ir vēdzeles un līdaciņas, daudz izturīgākas par forelēm..
Šis posms jau vēl ir okey. Ir forelei kur paslēpties no saules un gaidīt barību. Domāju, ka nākamajā seminārā noteikti ir jāpievērš uzmanība upēm ar bebru dambjiem. Ja ir kādam interese par upju posmiem un semināru norises vietu var dot man ziņu. Ir ļoti labs piedāvājums.
Krumjan1s.Bebru daudzums, manuprāt, būtu jāregulē pirmām kārtām, lai neveidotos nogrimušu koku režģis, kur nosēsties dūņām, tādējādi samazinot nārsta vietas. Bebru dambju jaukšana to NEATRISINA ! Maijā upēs vēl daudz ūdens, kas apgrūtina darbu. Piekrītu, ka seminārs varēja būt vēsākā laikā
Sulla. Mūsu uzdevums nebija ūdens duļķošana, bet izpratne par dzīvu foreļupi.
Sulla, varu tev paskaidrot datuma un vietas izvēli.
1. Tā ir pati lejtece, vieglāk piebraucamais sanesums. Zemāk foreļu vairs nav. Ir zilaļģes, kā atklājās, un lēpes līdz pat Ventai, upe dziļa lēna. Savulaik pat leģendārais Kola tur piestāja foreļu meklējumos un aizbrauca tālāk, nepadomāja, ka uz augšu upe varētu mainīties :)
2. Izvēlēju gada sliktāko laiku lai upi nomērot, vienlaikus saprast, vai vispār ir perspektīvi šajā upē ko darīt. Uz šo atbilde tā arī neienācās, vēl drusku jāpacīnās. Jo vajag būt teorētiskai kaut vai, bet pārliecībai, ka kaut ko mainot, ir kādas izredzes. Pašlaik nav.
PS. Šodien nogāja posmu neitrāls cilvēks un pateica, ka katrā koku sanesumā kopš pērnā gada ir kādas desmit autokravas smilšu nonests.
(es vēl tā kautrīgi teiktu, ka pa trijām)
Un tas viss paliek kaut kur upē. Tāpēc šogad ir straujteču vietās tikai dažas mazas krācītes.
Kamēr dažiem gaiļiem (skaļi nesaukšu) ir svarīgi iecirsties un kaut ko pierādīt. Sen būtu tos lielos sanesumus izvākuši patiesībā, par to ir baigā cemme, jo jaunāks neviens nepaliek.
Prieks, ka ir uzņēmīgi cilvēki un šādus seminārus rīko.
Žēl, ka nevarēju tikt, bet darbs paliek darbs, neko darīt, cerams vēl šādi semināri būs.
Teodors Dreizers ir teicis viedus vārdus: Cilvēks, kas grib, meklē iespējas, kas nē, meklē ieganstus!
Arī man piektdien bija darbs...
Ok bet ja tāda vēlme pārveidot foreļupes, vai nebūtu prātīgāk darboties maijā vai vismaz jūnija sākumā kad ūdens vēl vēss? Nu tempers maksimāls, skābekļa daudzums minimāls, forele jau tā grūti bet jūs uz vairākām stundām visu saduļķojat, uzvandāt dūņas, no tām vēl dažreiz izdalās gāzes, ūdens stāvoklis uz brīdi pasliktinās, forelei kirdik. Mans fāters savulaik stāstīja kā pēckara gados vasaras karstumā puikas piemājas mazupītē ķēruši līdaciņas un vēdzeles. Lielākajā un rāmākajā atvarā salec iekšā bars puiku un sāk ar kājām vandīties pa dūņām, ņemas kādu stundu kamēr lielā posmā uz leju upe pamatīgi saduļķota. Pēc brīža mazāk izturīgās zivis jau uzpeld un sāk kamt gaisu, tad tās iesmeļ ar sačoku. Un tās ir vēdzeles un līdaciņas, daudz izturīgākas par forelēm..
Šis posms jau vēl ir okey. Ir forelei kur paslēpties no saules un gaidīt barību. Domāju, ka nākamajā seminārā noteikti ir jāpievērš uzmanība upēm ar bebru dambjiem. Ja ir kādam interese par upju posmiem un semināru norises vietu var dot man ziņu. Ir ļoti labs piedāvājums.
Krumjan1s.Bebru daudzums, manuprāt, būtu jāregulē pirmām kārtām, lai neveidotos nogrimušu koku režģis, kur nosēsties dūņām, tādējādi samazinot nārsta vietas. Bebru dambju jaukšana to NEATRISINA ! Maijā upēs vēl daudz ūdens, kas apgrūtina darbu. Piekrītu, ka seminārs varēja būt vēsākā laikā
Sulla. Mūsu uzdevums nebija ūdens duļķošana, bet izpratne par dzīvu foreļupi.
Sulla, varu tev paskaidrot datuma un vietas izvēli.
1. Tā ir pati lejtece, vieglāk piebraucamais sanesums. Zemāk foreļu vairs nav. Ir zilaļģes, kā atklājās, un lēpes līdz pat Ventai, upe dziļa lēna. Savulaik pat leģendārais Kola tur piestāja foreļu meklējumos un aizbrauca tālāk, nepadomāja, ka uz augšu upe varētu mainīties :)
2. Izvēlēju gada sliktāko laiku lai upi nomērot, vienlaikus saprast, vai vispār ir perspektīvi šajā upē ko darīt. Uz šo atbilde tā arī neienācās, vēl drusku jāpacīnās. Jo vajag būt teorētiskai kaut vai, bet pārliecībai, ka kaut ko mainot, ir kādas izredzes. Pašlaik nav.
PS. Šodien nogāja posmu neitrāls cilvēks un pateica, ka katrā koku sanesumā kopš pērnā gada ir kādas desmit autokravas smilšu nonests.
(es vēl tā kautrīgi teiktu, ka pa trijām)
Un tas viss paliek kaut kur upē. Tāpēc šogad ir straujteču vietās tikai dažas mazas krācītes.
Kamēr dažiem gaiļiem (skaļi nesaukšu) ir svarīgi iecirsties un kaut ko pierādīt. Sen būtu tos lielos sanesumus izvākuši patiesībā, par to ir baigā cemme, jo jaunāks neviens nepaliek.