19.jūl
ZIVES
Nedaudz lirikas.
Nolēmu caur vēl negarajām niedrēm pamētāt rapalas to jauno pretzāļu voblerīti, kuru pirkstiem drebot un makam čīkstot biju atļāvies nopirkt ;)))) Un vienā no metieniem līdaksis nāca caur zālēm pakaļ, niedres noliecās, un uzreiz aiz niedrēm tāds knāāps piesitiens, mutulis, tad vēl viens vēl vājāks, mutulis otrā pusē un pēc div sekundēm jau bij pie krasta un uzmeta mutuli- prom bija, līdz galam nepaņēmusi- gan jau ka mani varēja jau redzēt, es gan tumšā ūdenī izmēru neredzēju, nevaru pateikt, visticamāk līdz 2kg, nu vāārbūt 3, ei nu sazin, jo visi mutuļi gana spēcīgi uznāca augšpusē, bet vobleris gāja savu pusmetru dziļumā. Pārējos gadījumos copi/mutuļus uz ūdens virsmas nekad nebiju redzējis(izņemot virsminiekus), tikai jau kātā ņēmienus. Lai nu kā, bet adrenalīna pilllas biksiņas, jo tie pirmie mierīgākie mutuļi man līdz "poņai" neaizgāja, tikai līdakai aizejot, sapratu, ka tas plēsonis bija minimums savus 7 metrus gājis līdzi māneklim un vairākas reizes centies nogaršot.... nu dulls var palikt...
Visiem ne asakas!
Gan ar laiku piešausi i roku, i aci un citrreiz viņu izmānīsi malā. Tādā situācijā var sakaitināt plēsoņu gan iepauzējot, gan ātrāk pietinot, gan uzraustot... Ne asakas!
nu jā, līdz šim vairākas reizes ir bijis, ka redzu līdaku tikai pie paša krasta brīdī, kad aiziet prom no mānekļa, bet šāda vajāšana nebija gadījusies. Secinājumi- lai gan zivi ķer makšķernieks ne kāts/aukla/spole, tomēr tevis pieminētais rapala tātad vēl izšaus ;))))