Mazais foreļotājs jau ilgi prasīja- kad atkal brauksim? Šorīt pienāca tā diena. Īpaši agri necēlāmies, 7 izbraucām, bet vienalga zaķi satikām, stirniņu, žagatas šim arī bija atklājums. Vēl gandrīz perējošu mežapīli sabridām. Izrādās bijām nostājušies ligzdai abās pusēs. Šī kā mauca no kājapakšas ārā, gandrīz sirdstrieku ķēru :) Ligzdā kādas padsmit oliņas. Izstāstīju mazajam, ka jāiet ātri projām, lai pīle var atgriezties un oliņas nepaspēj atdzist, saulīte jau sildīja, jācer ka skādi nonodarījām. Foreles arī ķērās. Sākums gan tāds bakstīgs bija- piebiksta un viss. Vari mainīt ko gribi, atkārtots ņēmiens neseko. Vēlāk tā kā brašākas palika un sēdās visai pārliecinoši uz bleķīti. Ķērām, laidām vaļā un vienu arī mammai atrādīt pārvedām. Mazajam notikumi pa pilnam, atpakaļ ceļā esot šis tik noteica- uz šejieni brauksim vēl, labi?! Būs vien jābrauc :)