Iepriekšējā dzīves vietā mazdārziņā to bija pa pilnam, ēda visu nost, nebija gala no viņiem un cīņa ar tiem bija bezjēdzīga. Apēda visu iestādīto. Indējām, smacējām, bet cīņa kā ar vēja dzirnavām.
Pēc manas domāšanas vajag tā: nopērc tērauda režģi ar acs diametru attiecīgu mazākajam zemesvēzim, vispirms izpētot kā viņi aug, kad pārvietojas kādā vecumā, kā izplata pēcnācējus u.t.t. un tad ieroc līdz tādam dziļumam, kurā viņi netiek, vai arī noroc kādu pus metru zemes un apakšā arī paliec tērauda režģi un savieno ar vertikālajām sienām. Vēlams starp to visu vairākas sekcijas salikt, lai viņi , ja nu iesprūk vienā, tad otrā nebūs. Kurmīši arī būs sašutumā un bēdāsies. Teorētiski pa virsu arī tādu var uzlikt un kkādu mūču, lai pat nav jāravē, tad pa vidu tik sliekas un visi sīkie diršļaki salīdīs. Nu es tik tā iedomājos, ka teorētiski tas varētu nostrādāt. Ja tev liels dārzs, tad protams neizdevīgi un ja tie zemesvēži infantīlā vecumā ir kādi pāris milimetri lieli un jau siro, tad arī nav jēga, tur laikam priekš šitā plāna nedaudz jāpalasa par viņiem.
Un arī ienāca prātā doma, var uztaisīt caurumus zemē cilindrveidīgus pa perimetru ( veids kā to izdarīt ir tāds pats, kā mīdijas jūras smiltīs meklējot, ar tukšu cilindru iestumt zemē, kur viens gals aizvērts un vilkt ārā (jutubā ir video daudz pieejami) . kkur metra dziļumā, un apakšā kkadus plastmasas spainīšus palikt vai velns viņu zina ko, kaut vai darvu vai līmi vai sazin ko. Pēc idejas visas radības sakritīs apakšā un pēc attiecīgā slazda, kurš būs palikts tajā metra dziļumā, viņas arī saņems galu vai eiforiju, vai ieslodzījumu, viss atkarīgs no tā, ko tajos caurumos ieliek.
Visi iepriekšminētie varianti ir jau izmēģināti, nedaudz mazāk jau palika kad cīņa gāja pilnā spēkā, tikai spēki izsīka un apnika. Tie ir neprātīgi briesmoņi.
Citi šitos bieži sastop dārziņos, es viņus reti redzu, bet viņi priekš kukaiņiem laikam lielākie Latvijā un lai gan citi viņus necieš, tomēr tie ir interesantas radībiņas. :)
Visefektīvākais ir atrast ziemošanas vietas - parasti dārzos kompostkaudzēs. Un tad pavasarī, kad vēl zeme diezgan sasalus, bet jau rokama, visu kaudzi pārrakt - tur viņi būs navalom. Ligzdas viņiem iespaidīgas un sīkie tur vesels pūznis rodas...baisi riebīgs radījums. Dzied arī spēcīgi. Ļoti labi iet uz aliņu - mazajās pudelītēs (stikla) ielej kādus pārdesmit gramus aliņu un ieslīpi pretī ejai ievieto pudelīti un pārsedz pāri ar kādu ruberoīda gabaliņu, nākamājā dienā pārītis būs iekšā. Šādā veidā vēl kaut cik ir iespējama cīņa ar viņiem. Savā ziņā jau interesanti ar.
Mazdārziņu bieds, zemesvēzēns:)
Iepriekšējā dzīves vietā mazdārziņā to bija pa pilnam, ēda visu nost, nebija gala no viņiem un cīņa ar tiem bija bezjēdzīga. Apēda visu iestādīto. Indējām, smacējām, bet cīņa kā ar vēja dzirnavām.
Pēc manas domāšanas vajag tā: nopērc tērauda režģi ar acs diametru attiecīgu mazākajam zemesvēzim, vispirms izpētot kā viņi aug, kad pārvietojas kādā vecumā, kā izplata pēcnācējus u.t.t. un tad ieroc līdz tādam dziļumam, kurā viņi netiek, vai arī noroc kādu pus metru zemes un apakšā arī paliec tērauda režģi un savieno ar vertikālajām sienām. Vēlams starp to visu vairākas sekcijas salikt, lai viņi , ja nu iesprūk vienā, tad otrā nebūs. Kurmīši arī būs sašutumā un bēdāsies. Teorētiski pa virsu arī tādu var uzlikt un kkādu mūču, lai pat nav jāravē, tad pa vidu tik sliekas un visi sīkie diršļaki salīdīs. Nu es tik tā iedomājos, ka teorētiski tas varētu nostrādāt. Ja tev liels dārzs, tad protams neizdevīgi un ja tie zemesvēži infantīlā vecumā ir kādi pāris milimetri lieli un jau siro, tad arī nav jēga, tur laikam priekš šitā plāna nedaudz jāpalasa par viņiem.
Un arī ienāca prātā doma, var uztaisīt caurumus zemē cilindrveidīgus pa perimetru ( veids kā to izdarīt ir tāds pats, kā mīdijas jūras smiltīs meklējot, ar tukšu cilindru iestumt zemē, kur viens gals aizvērts un vilkt ārā (jutubā ir video daudz pieejami) . kkur metra dziļumā, un apakšā kkadus plastmasas spainīšus palikt vai velns viņu zina ko, kaut vai darvu vai līmi vai sazin ko. Pēc idejas visas radības sakritīs apakšā un pēc attiecīgā slazda, kurš būs palikts tajā metra dziļumā, viņas arī saņems galu vai eiforiju, vai ieslodzījumu, viss atkarīgs no tā, ko tajos caurumos ieliek.
Paldies par atsaucību.
Visi iepriekšminētie varianti ir jau izmēģināti, nedaudz mazāk jau palika kad cīņa gāja pilnā spēkā, tikai spēki izsīka un apnika. Tie ir neprātīgi briesmoņi.
Vien tādēļ dārziņš tika atdots.
Nu un vairs arī nav problēmu. :)))
Citi šitos bieži sastop dārziņos, es viņus reti redzu, bet viņi priekš kukaiņiem laikam lielākie Latvijā un lai gan citi viņus necieš, tomēr tie ir interesantas radībiņas. :)
Un kozh ljoti saapiigi
Pirkstu ādu knesē pušu kā nieku! Es gan nemēģināju, bet tā raksta.
saka ka esot indiigs kaa sirsens
Es apstiprinājumu šim faktam netā neatradu.
naakamreiz panjem rokaa ;)
rudenī dārzā izliec kūtsmēslu čupiņas, piesedz ar plēvi un ik pa laikam inspecē. Šitie mūdži tur nāk ziemot.
Visefektīvākais ir atrast ziemošanas vietas - parasti dārzos kompostkaudzēs. Un tad pavasarī, kad vēl zeme diezgan sasalus, bet jau rokama, visu kaudzi pārrakt - tur viņi būs navalom. Ligzdas viņiem iespaidīgas un sīkie tur vesels pūznis rodas...baisi riebīgs radījums. Dzied arī spēcīgi. Ļoti labi iet uz aliņu - mazajās pudelītēs (stikla) ielej kādus pārdesmit gramus aliņu un ieslīpi pretī ejai ievieto pudelīti un pārsedz pāri ar kādu ruberoīda gabaliņu, nākamājā dienā pārītis būs iekšā. Šādā veidā vēl kaut cik ir iespējama cīņa ar viņiem. Savā ziņā jau interesanti ar.
Jā tika arī šādi šie ķerstīti, vienu daļu jau izdodas izķert, bet ja viņi ir pa pilnam arī kaimiņiem un tie nedara neko tad no cīņas jēga maza. :))))
Ja nešaubos šos mērkaķus nesmādē kurmis.
Jātiek pie kurmjiem,lai izēd šos,tad beigās no kurmjiem ir vieglāk tikt vaļā.