Sestdienā iebraucu ar domu pa ātro pamīcīt potenciālās kaulaino točkas uz pāris rīta stundām, jo svētdien plānojās jau gārāks izbrauciens un vairāk laika "presei". Laiks no rīta foršs, zivīgs, bet zaņģiks kaprīzs. Viens zemmērs dziļumā, pāris tičoki i vsjo. Citur akal laiva priekšā vai krastā gruntenes izstiepušas savus tīklus. Vobšem pēdējo pus h nolēmu pārskriet dažām ašo redisku točkām. Pirmajā ienāk telefonā ziņa, ka sievastēvs foršajā superverņakā uz mailes iemočījis 8,2kg ļeidaksu. Man ar uzreiz uz miroba 51cm pīļknābis. To ēdīšu, a ašie tur klusē. Pabīdos uz točku ar superslepeno "pie būdas" un te sākas kaut kāds vājprāts - ašie centimetros kā no puļimjota 36/34/28-32(kādi 5gab)/un sikāka draza, līdz točka izslēdzās. Pamainu vel divreiz leņķi, bet iekārdināt šamos vairs neizdodas. Jāmauc mā. Svētdienas rīts ar tāds foršs. Tāds pat kā vakar, tikai priecīgā ziņa ir tā, ka visa diena priekšā un plāns pēc rīta zaņģika točkām, pārbaudīt Buļļupes attīrīšanu līča reljefu kā arī Bolderājas galu. Nolemju zaņģiku sākt meklēt citur kā vakar, bet ar to pašu desu un verņaku maģisko ballistu 3,3" vai līdzīgas formas baltu reini. Spēks saka, ka tas ir aizliegtais, bet man jau po, es no citas kastas...  Pirmais enkurs un pa tumsu jau viens zemmērs un vel kautkāda cope. Pamainu leņķi un atkal zemmērs un dīvains tičoks. Dodos tālāk. Tur līdzīgs scenārijs. Vienīgais ko uzožu, ka šamie knaukšķina nevis augšā uz pumpām (tas ir kur 5-7m) bet gan dziļāk uz kantēm vai vispār dziļāk, t.i. 8-11m, ko arī dienas gaitā “exploitēju”. Tad auzbraucu uz vakardienas neverņaku ar domu par 2-3 pārbaudes enkuriem, bet sanāca palikt gandrīz 2h un kādi enkuri 15 točen sazīmējās. Pirmajā tā nemanot uzkaras labs mērs, bet sākuma stadijā nomaļas. Otrajā pravodkā ar labu tičoku paņemu 53cm. Tad zemmērs un visādi viņi manu gondonu tur aiztika, bet paņemt neizdodas. Pamainu laņķi un tas pats stāsts, pat vienam izdodas 11lb līderi pārsist. Ne no visiem leņķiem viņiem patīk ēst vai ne. Pabīdos uz "mēli" tur desa nerullē, bet ar prieku konstatēju, ka strādā dziļais un agresīvais džigs. Ir gan 10gr tik un 10m bik pa maz, bet tāpatās ir gandrīzmēri, zemmēri un parādās arī agresīvi noskaņotie ašie. Spēkam rakstu, ka nu i nafig to govs vīra upi, ja šeit var tā labi uzdzīvot, lai tik paķer smagāgas galvas līdzi jigam vulgaris. Draudzīgi apķeries ar jig iegriežos arī dziļumā un vel tieku pie viena knapmēra. Ap kādiem 10iem process bik pierimis un, kamēr gaidu spēku, tikām ātri paskrienos pa ašo verņakiem. Tur apbrīnojams klusums. Izlec gan kaut kādā bezsakarā viens 36 ceņi strīpainis un ta vel pārītis ~15cm kavalēristu. Spēks ierodas ap pusdienām. Laižam "prabitj" pa ātro ļeidaksu. Tur kaut kādas copes un čupa ar zīmuļiem. Neir labi. Pēcpusdiena auksta un slinka. Tā tiek veltīta kaulanajiem. Ir tičoki, ir kaut kādi ašie un mums nosaluši, sarkani deguni. Ā, viens labi iemočīja un sākumā domāju, ka zivs, tad domāju - zaceps. Tad atkal ka zivs. Nu bāc, akal tāds monstrs uz asaru kātiņa ar 5lb. Kaut ko bikiņ mani pamocīja, bet izrādās ~ 60-65cm vietējā rakstura skaistulis ar āķi krūšu spurā. Bet spieda labi. To palaižu apakaļ, jo neviens negrib viņu ēst. Vakars ar lielām cerībām, bet ļoti pakluss. Kaut kāds zemmērs jau bija un āšie arīdzan, bet verņakā zobs uz zoba nestāvēja. Auksti!!!! Rudens, brrrrr..... o.