Nebūtu šo nekādi licis, bet nu ira pienākusi tā diena, ka caur roku pirkstiem izslīdējuši vairāk pīļknābji kā ašie rediskas. Vēsturei kā sacīt jāsaka. Tas tāds punktiņš, izsaukumu zīme vai komantiņš. Negribu zināt to. :) Pa nedēļu no upes iydeņs izpluinīts laukā un manāmi padzisis arīdzan. Kā smejies vai raudi, tad kaulainais galīgi nesaprotams un ierastajās vietās neparakstās ne uz desas, ne arī uz jebkā vadīta džiga. Laikam jau jāraud. Bet sentimentam neļaujamies un atveram kontu superverņakā ar pēc aziātu daiktu merkas gondoniem . Visāda izmēra strīpaiņi un foršs (biudē) pīļknabis papurina vieglo kātiņu. Visādās 8-10m dziļās vietiņās ekrāns zīmē ārprātīgus zivju mākoņus, arī smukās arkas aģinočkas. Provējam ar "heavy jig" močīt sargus, bet neizdodas un arī pārāk neiespringstam. Tad seko voblersāga ciemā pie ķīšiem un dēlēm. Nu ķipa vantens, orbīts, balīsongs un tamlīdzīgie meļmežģi. Arī mani mīļie beibībasteri nospēlē foršu lomu "žabovņikā". Gepardiņi diezgan aktīvi un gandrīz katrs enkurs nes kādu el contacto. Lielākais trāpās spēkam uz kādi ~65ceņi vai 70 ceņi (hvz) - pēc 2h atnāk pārmetoša ziņa no spēka: "Bā, tu ko? :D Paiks bija 79cm .....!"- , bet ir vel visādi jauki un spuraini mēriņi un nemēriņi. Rudens kā sacīt jāsaka. Bija labi. Norfīns silda. @o.