mūsu odzes ir vienas no kuslākajām indīgajām čūskām un arī visai vāju indi. Tās nekad nevar iekost caur audumu, kā arī paceltas gaisā aiz astes atliekties un iekost rokā. Galvenais pirkstus mutē nebāzt un nestaigāt basām kājām pa viņu iecienītām vietām.
Šogad tikai brūnās odzes man trāpās, šī oriģinālā:) Tiku manījis arī nedabiska izmēra zalkšu mammu, savi 1.5m točno, tā gan bija iespaidīga un arī daudz agresīvāk izpildījās.
Ja var ticēt statistikai,tad no bitēm vairāk mirst kā no zmejiem.Vēl intresants fakts ir ka irsis ir 10x indīgāks par odzēm.Pie mums ir antidots pret odzes indi,bet Igauņi neko tādu nelieto,jo serums ir ņemts no zirga asinīm un tieši tas var izsaukt lielāku alerģisko šoku kā pati inde.Atceros gadījumu kad dzērājus kas viļājās pa zālīti odze bija sakodusi vismaz padsmit reizes,nekas izņemot pohas nākamajā rītā nebija :)Veselam cilvēkam izņemot tūsku un varbūt nedaudz nelabumu nebūs.Bet kā jau kolēģi minēja pirkstu mutē bāzt nevajag.Man gan intresanti vai kādam no kolēģiem ir dzīvē sanācis sastapt Gludeno čūsku?
Reiz uz mirkli likās ka to redzēju,ejot pa meža ceļu ar acs kaktu to pamaniju,bet ļoti ātri nozuda alā.Pa 100% nēsmu pārliecināts ka tā bija viņa,bet odze arī tā nebija,jo mugura bija bez zigzaga.Pagājušo nedēļ sanāca ļoti intresanta tikšanās ar vienu abinieku.Gāju naktī pa ceļu un sapratu ka priekšā nesēž varde,bet arī krupis tas nebija,tad nu atklāju sev pavisam jaunu sugu Varžukrupis,vienīgais savā dzimtē.Ļoti maz pētīts Latvijā,jo ir ļoti noslēgts un ar ļoti savdabīgu pārošanos.Galvenais turēt acis vaļā un var satikt daudz ko intresantu:)
Ir gan sanācis aplūkot arī gludeno - pirms daudziem gadiem biologu prakses pārgājienā Bažu purvā :) Odzes gan laikam nav ceļā trāpījušās un labi, ka tā - ar manu lempīgumu vismaz kādai no mums tas labi nebeigtos :D
Tew gan ir iekšas odzi vizināt uz kājas :D
Šamai smuks krāsojums:)
Jā tāds palīgs zelta vērtē, visas sēņu bobas pazūd krūmos zibens ātrumā, grozus pa gaisu aizlaizdamas :)
ko tu pīpē
joki var beigties bēdīgi.
mūsu odzes ir vienas no kuslākajām indīgajām čūskām un arī visai vāju indi. Tās nekad nevar iekost caur audumu, kā arī paceltas gaisā aiz astes atliekties un iekost rokā. Galvenais pirkstus mutē nebāzt un nestaigāt basām kājām pa viņu iecienītām vietām.
Nevaru nepiekrist, lai šo izprovocētu ir jāuzkāpj šai virsū. Miera mika . Rāpuļi valdzina kopš mazotnes, tur nu neko:)
Šogad tikai brūnās odzes man trāpās, šī oriģinālā:) Tiku manījis arī nedabiska izmēra zalkšu mammu, savi 1.5m točno, tā gan bija iespaidīga un arī daudz agresīvāk izpildījās.
Man tās brūnās, kuras velk uz kaparsarkano, kā reiz labāk patīk, krāšņākas :)
Tu draudzējies ar galvu?
Nu tu gan uzdrošinājies!
labs! :)
Tā neko, tiešām laba bilde!
Pats gan tikai zalkti esmu paglaudījis mežā :))
galvenais, lai tu pirmais ieraugi šos rāpulīšus, pirms tie sākuši šņākt vai kost :))
Ņihujase....'
Ja var ticēt statistikai,tad no bitēm vairāk mirst kā no zmejiem.Vēl intresants fakts ir ka irsis ir 10x indīgāks par odzēm.Pie mums ir antidots pret odzes indi,bet Igauņi neko tādu nelieto,jo serums ir ņemts no zirga asinīm un tieši tas var izsaukt lielāku alerģisko šoku kā pati inde.Atceros gadījumu kad dzērājus kas viļājās pa zālīti odze bija sakodusi vismaz padsmit reizes,nekas izņemot pohas nākamajā rītā nebija :)Veselam cilvēkam izņemot tūsku un varbūt nedaudz nelabumu nebūs.Bet kā jau kolēģi minēja pirkstu mutē bāzt nevajag.Man gan intresanti vai kādam no kolēģiem ir dzīvē sanācis sastapt Gludeno čūsku?
Tu esi domājis bezkāju ķirzaku glodeni . . ?
Jā, reizes trīs esmu mežā sastapis, vairāk gan pie ceļa vai uz tā.
Nē,mums ir 3 čūsku sugas Latvijā: Odze,Zalktis un Gludenā čūska,kas ir vienīgā žņaudzējčūska pie mums.Glodene pavisam kas cits :)
Tas ir gana rets rāpulis, ne velti aizsargājams (sarkanā grāmata ), šis gan nav sastapts ne reizi. Labprāt iepazītos :)
Reiz uz mirkli likās ka to redzēju,ejot pa meža ceļu ar acs kaktu to pamaniju,bet ļoti ātri nozuda alā.Pa 100% nēsmu pārliecināts ka tā bija viņa,bet odze arī tā nebija,jo mugura bija bez zigzaga.Pagājušo nedēļ sanāca ļoti intresanta tikšanās ar vienu abinieku.Gāju naktī pa ceļu un sapratu ka priekšā nesēž varde,bet arī krupis tas nebija,tad nu atklāju sev pavisam jaunu sugu Varžukrupis,vienīgais savā dzimtē.Ļoti maz pētīts Latvijā,jo ir ļoti noslēgts un ar ļoti savdabīgu pārošanos.Galvenais turēt acis vaļā un var satikt daudz ko intresantu:)
Tas gan
Ir gan sanācis aplūkot arī gludeno - pirms daudziem gadiem biologu prakses pārgājienā Bažu purvā :) Odzes gan laikam nav ceļā trāpījušās un labi, ka tā - ar manu lempīgumu vismaz kādai no mums tas labi nebeigtos :D
Nepareiza dabas - floras un faunas uztvere :))
Man Ome, "muižas laiku" sieva bija, mācīja, ka Dievam visi kustonīši mīļi! Nekad nekas nav nedz jānosit vai jānobeidz,
dabā viss ir kārtībā, tas tikai muļķa cilvēks domā, ka ir pats gudrākais un visam jānotiek pēc viņa prāta . . .
Es vairāk uztraucos, ka es viņai uzkāptu, nevis, ka gribētu tīši mušīt nost... :)
Vai tik mēs nebūsim pazīstami? Arī es biologu praksē to čūsku redzēju kad šķērsojām purvu:D
Es arī bažu purvā biologu prakses laikā :D