Šī zivs gadījās dienā, kas arī bija brīvdiena. Beidzot ielaidu savu sarkano un pāris rīta stundas biju nolēmis veltīt nelielai ekskursijai pa mīļoto Lupi no Varkaļiem līdz grīvai. Laiviņa skrien, vējš neganti pūš, straume lopistiski lejā. Nu, it kā jābūt! Vairāk nodarbojos ar lūrēšanu ekrānā. Zināmajās točkās, kur bija bilde tur stājos. Kontaktu maz. Laikam neir žanim šon ēdamais, nodomājis aizdevos uz zināmajām redīsiņu ganībām vismaz kautkādu zvīņaino sajust un apčamdīt. Pirmajā enkurā izspiežu tirekli. Otrajā nekā. Jau skumīgs top mans vaigs. Trešajā enkurā (runa iet par to pašu punktu tikai citu pozīciju) paveras un tīri raiti sāk lidot iekšā tādi +/- trīsdesmitnieki. Patīkami, vai zinieties! Pa vidu mēra pīļknābis ar smaidu uz lūpām pamanās pie laivas pārrīvēt pavadu. Labi, pusdienām būs gana un šo ašo vājuma mirkli līdz galam neizmantojot aizmaucu uz velvienu A punktu. 3 metieni – 3 zivis #visskaidrs. Tad, es maucot mā, atceros par vel vienu vietu, bet šajā laikā viņa it kā vel klusē, bet tomēr jāpārbauda. Enkurojos un desa aizlido. Pāris reizes pietinis sajūtu klasisko žaņa bams, bet tukšs. Nākamajā metienā tas pats. Tad kāds pasit gaisā un tad iekrāmē tā, ka labu laiku zobus jāuzlasa pa laivas grīdu. Vobšem kontakti ir, bet rezultāta nav. Mainu pozīcijas un minētā jautrība turpinās līdz verņakgondonu ar bliezienu nograuž kārtējais pīļknābis. Smejos un raudu vienlaicīgi. To laikam par HiSTēRiJu sauc. Mieru, tikai mieru... Pabīdos vel par dažiem metriem un beidzot ar jaudīgu copi manu dodžeru ieliec skaista zivs. 66cm un smaids līdz ausīm. #visskaidrs :D Sarunas ar zivīm vel paturpinājis kādu laiku, ceļos no enkura. Pa vējam slīdot un jokiem šķīstot ar prieku PP atrādīju savu atļauju copēt kā arī lomu. Pēcāk aizdevos modināt pie šņabja pudeles piezīdušos apsargu. Tagad jābrauc salakās!! @.