Nu īsumā, nebij iespēja aizmaukt kaut kur tālāk. Tad nu Lielupe pierīgā.. Kanāli, attekas, vai kā nu to sauc. Ledus labs, bet cilvēki vienalga traki. Redz, ka pedas beidzas, saka vietējie - vakar tur vēl viļņojās... netak, iet tāpat. Par copi. Biju tur pirmo reizi. Tākā motils man ļoti netīk, un knaği vienmēr salst pirmajam, šķita, ka būs skumji, jo, nu kur ta kanālā uz dzelzi ņems... Un tā arī bija. Šo visu noķēru uz motili, dzelzi spītīgi neēda. Bet man kaifs. Roki sala, bet kabināju virsū tos ķikurus. Kursēju pa 3 lunkām, piebaroju regulāri. Lielākais 389g. Nu man skaists. Kopumā ļoti apmierināts. Nebiju uz ko tādu cerējis. Bet... copes kultūra, dziļi dirsā. Nu b.. lien pat mazāk par pusmetru no tavas lunkas. Sākumā pakašķējos, bet beigās smējos. Ko tur... Un daudzi gan jau oponēs, bet tie 100% visi bija krievu tautības. Varbūt Rīgā un apkārtnē tā ir pierasta prakse.. nez. Es tam neesmu domāts. Cope gan patika. Ne asakas!