19.mai
Zives
Šoreiz bildei tāda ilustratīva nozīmē, bet tāds nu bija vakardienas loms Babē..
Trijatā devāmies iekšā no Spuņkas puses, ap 7:50, nu pa tumsiņu. Sākām no kreisā kanāla un tad pa ezeru uz Varkaļa pusi. Spiests tika uz balansieri. Respektīvi - 10-15 lunkas un pēdējo iebaroju ar motili. Dienas beigās mans izurbto skaits bija pie 230-250. Nu un atkal ne sūda...
Viens smuks asaris uz balansieri, un viens mazāks uz motili.
Kolēģim vispār ne copes, otram kolēģim arī smuks asaris no paša rīta.
Cope kā tāda nešķita visai interesenta. Sekls, daudz zāles. Būtu bijuši kādi piesitieni, būtu inčīgāk. Bet nu neko. Atkal Babe uzlika mīksto.
Parunāju ar kādiem 10 citiem - pa nullēm, vai pa kādam zirgzobam. Tautas vispār daudz.
Ledus vietām plāns, iekrakšķējās arī šad tad. Nedomāju, ka var iejāties tur, bet patīkami protams nav.
Nost nākot, +/- pie sarkanā jumta, šķita, ka gulbji pa vidu peldas... Varbūt ir neaizsalis pleķis.
Visumā protams laiks pavadīts labi.
Bet nu jāgatavojas Lielajam, gribas atsist roku ne no urbšanas bet vilkšanas! :)
Ne asakas!
Jo grūtāk noķert,jo viņš garšigāks...
Tā jau ir. Bet ja gribētos vēdera priekiem, tad aizlaistu kaut kur, kur uz motili var savalkāt...un teikšu tā, man to lielo asari nemaz tik ļoti nepatīk kasīt nost. Mazos vieglāk šķiet