29.mai
Cope kā dzīvesveids.
Pabūts atkal Engurē. Cope sportiska, mazo šņāpju vairums. Pēc divdesmitās pārstāju skaitīt. Priecēja mūsu daba. Vakarā lietus gāziens, otrā dienā patīkams siltums. Rīta cope jau saulē bija cimperlīgāka, laivā tik 19mit, daudz tukšo bliezienu. Divas brauc mājās, pārējās peld.
Tev labi sanāk :)
Tas tāpēc, ka ezera daļa nu jau iepazīta un skatoties pēc vēju virzieniem dodos uz tā brīža perspektīvākajām ,, točkām,,.
Viens ir izprast ezeru un vējus, bet otrs ir vēl to zivi piemānīt.
Respekt!