12.jan
2019
Cope Babītes ezerā 15.09.2019. Dienā, kad sinoptiķi piekrastē prognozēja vēja ātrumu līdz 25m/s. Cope aktīva, 9 līdakas laivā, no kurām 5 mēra, tomēr mammas mani ignorēja. Vairāki desmiti uzsitieni pa mānekli un neveiksmīgas izvadīšanas... Mugura sāp, atpakaļ uz bāzi airēju aptuveni 6 stundas. Ik pēc metriem 50 atpūtos, iemetot enkuru kārtējā pudurā. Zivis ņēma atklātā ūdenī, reaģēja labāk uz gumiju - pārsvarā izmantoju 20cm, 50gr silikonu gaišā krāsā.
Laikam Babīte bij kā jūra
Tāda laikā laivu bāzes bij' jāslēdz nevis vēl iedot laivu
Treniņš ne pa jokam,ka tu airē bet iet ne uz priekšu,bet atpakaļ.
Es ar katru reizi jau šādos laika apstākļos palieku drošāks un noairējos arvien vairāk, bet līdz 6 stundām vēl jāizaug :D
Ja laiva ir ērta, tad gan airēšanās ir viens kapitāli labs veids, kā izvingroties, līdztekus copei
Jābūt pilnīgam mazohistam, lai pa vēju nolaistos tik tālu, ka pēc tam atpakaļ nevar tikt..
Rīta pusē vējš bija mērens. Lielais pūtiens sākās tuvāk pusdienlaikam, tad arī atrados tālu prom no bāzes. Zināju, ka vējš pieņemsies spēkā, bet tik stipru negaidīju. Bet līdz bāzei tiku, pieredzi ieguvu, nākamreiz būšu uzmanīgāks.