12.mai
Esox lucius
Boooom!!! 103cm SIMTU TRĪS.
Beidzot ir kritis arī mans pirmais metrs.
Pēc divām ļoti neveiksmīgām copes dienām pirmdien un trešdien Babītes ezerā abi kopā ar Ingusu nospļāvāmies un devamies pretī citam ezeram.
Copi sākām līdz ar gaismas uzaušanu ,aptuveni 08:15 un lai cik ironiski tas nebūtu, bet jau pirmajā metienā es tiku pie skaistas 1.9 kg līdakastes uz pig shad jr kopijas. Uzreiz galvā mazais velniņš dauzīja papēdi un teica ka vairs nebūs, kā jau tas mīts mums stāstījis ! Tā pa lielam arī bija , bet abi ar Ingusu neatlaidīgi strādājām līdz plkst apmēram 14:00. Tajā momentā ezerā bija pamatīgs vējš un labs vilnītis. Izdomājām vēl vienu pēdējo reizi nolaisties pa vējam gar krastu kas attopas galā pie saliņas. Tad nu nostājāmies uz abiem ankuriem, gan parašūta gan parastā un strādājām 1.8-3.0 pleķī kur apakšā bija jau sakritusies zāle gas dažviet uznāk līdz pat ūdens virsmai. Nu jau esam tikpat kā dreifa galā un auklas galā man ir vislielākā un sulīgākā gator anaconda, esam aptuveni 2-2,5 metru dziļumā un veicu tālu, diognālu metienu salas virzienā pa vējam. Pāris multiņa apgriezieni un pat caur visu buru auklā jūtu skanīgu tinkšķi, nobļauju Ingum :”Ir!” . Šis prasa vai laba, saku ka nezinu , jo uz ši kāta tā man ir tikai otrā zivs , kas sēž galā. Pāris metri novilkti un saprotu ka ir noteikti labāka kā dienas pirmā jo atregulētā bremze mazliet iedarbojas ietinot. Saku lai ņem uztveramo un tieši tajā momentā virs ūdens aptuveni 30-40m metru attālumā sākās virsūdenns dancis un saprotam ka ir laba. Es visā savā “vieglajā” panikā sāku ietīt pārāk ātri un zivs visu laiku ārdās pa ūdens virsu, labi ka kolēģis uzbļauj lai nomierinos, tā arī izdaru, ietinu lēnāk , zivs vairs netrako un ir zem ūdens un tiek smuki vilkta tuvāk.
Pie laivas saprotam ka tā ir tā! Ļoti iespējams metrīgā, man pēkšņi kāju vietā želeja, rokas trīc un sirds pa muti, vau, nevar būt vēl tikai mazliet un viņa ir jau tīkliņā, - VĀKS ir lielā, es bļauju pilna rīklē . Sākumā gudri spriežam būs vai nebūs tas metrs un cik tad smaga.
Galu galā 103cm un 6.9 kg.
Šodienu esmu ierāmējis savā atmiņu albūmā ar zelta rāmīti un pakāris vietā kur redzēšu viņu katru reizi dodoties jaunos copes piedzīvojumos.
Mega paldies Ingusam par zivs iesmelšanu un neatlaidīgo copi nu jau pāris gadu garumā, paldies večuk, es pie Tava metra būšu klāt kā likts, apsolu.
Tagad ir skaidrs kādēļ braucam visos tos kilometrus , ceļamies agri un veltam tik daudz laika un enerģijas šim visam.
Un kolēģi, cope ir superīga, novēlu visiem tikt pie savas trofejas!
Atā.
Super atskaite un emocijas!
Paldies , paldies , šis bija tiešām mega!!
Heh, vecīt, kā jau teicu, esmu priecīgs par tavu pirmo metru! Nāca ilgi un atnāca negaidīti.
Nākamā pietura 10kg.
Un Tu būsi laivā vai nu pats pie makšķeres vai uztvērēja lomā ;))
Uzsit asini šādas bildes un apraksti! :) Paldies!
Es , protams, varētu vēl detalizētāk uzrakstīt, pašam uzsita emocija rakstot , aaaaaa superīgi, paldies.
Skaista!apsveicu!kur ezeram ir tik labs krasts??
Nav nekāds tautas noslēpums, dzirnezerā, paš baigās cerības nelikām, zinājam ka tur zivis esam ķēruši , tad nu devāmies uz turieni, bet ir viens krasts ar kādu 30 m robežu no tā ar šādu dziļumu.
Super, atceros savu pirmo metru nepilnu gadu atpakaļ! Laba atskaite, foršas emocijas! :) Novēlu jau šogad pārspēt savu rekordu! ;)
Šo zivi neaimirsīšu , tas nu gan ir skaidrs. Paldies. Cerams sanāks šogad vēlreiz pacelt latiņu.
Laba atskaite!:)
Super, prieks, ka tev metrs rokā!:)
Godīgi sakot man noteikti bija vēl uz pusi vairāk stāstāmā, ja nu redaktoriem vajadzēs, varēšu uzrakstīt , emocija kā jo spaiņa birst joprojām!!! PALDIES
Kas ir "redaktoriem vajadzēs"? Kuriem redaktoriem?
Ja man kāds no žurnāla pavaicātu uzrakstīt atskaiti , es droši sirdi varētu izstāstīt savu ceļu līdz šai pirmajai savai trofejai kopā ar visām emocijām.
apsveicu! tad jau diezgan slaida zaļā barakuda būs bijusi, man Burtniekā lielākā bija 105cm un apaļi 9.0 kg, tiesa, tas jau oktobra beigās un ikru jau daudz.