Sinoptiķi sola vēja brāzmas 15+m/s, tādēļ Oskars, kā ierasts šādos laika apstākļos, dodas medīt zaļsvārces. Nav jau tā, ka stiprā vējā garantēta laba plēsīgo zivju aktivitāte, bet, intuīcija saka, ka jāmočī... :D Piedevām vēl Babītes peļķē līmenis nedaudz pakāpies, kas dod papildus stimulu celties 04:30, žigli uztaisīt līdzņemšanai tēju un aidā uz copi. Rīta agrumā jau bija jūtams stiprāks vējels, bet diskomfortu tas neradīja, piedevām periodiski uzspīdēja saule. Sākumā, kā ierasts, salasīju sīčiem un sievai gardos strīpaiņus. Izmērs necils, bet vakariņām būs gana. Dažas labas asaru vietas klusēja, jo tur tā pamatīgi ūdeni viļņoja stiprais vējš, bet klusākās vietās, tie bija viegli sameklējami. Beidzot trenkāt asarus, ķēros pie lielajiem kātiem. Domāju, ka līdakas būs nedaudz aktīvākas, taču rīta pusē copes bija retas. Var jau būt, ka lokācija neīstā, taču ap plkst.09:00 kāts sajuta spēcīgu pretestību. Pēc neilga cīniņa, tusne atrodas uztveramajā tīkliņā. Osim prieks pa visu seju, jo beidzot arī Dūšeļu galā metru gara līdaka ieklejojusi, savādāk man sāka jau likties, ka Gātes puses matadori visus metrus pārtver, bet nekā, viena tomēr izspruka un devās manā virzienā... :D Vējā copēt nav ne vainas, bet smuki pašam nobildēt noķerto skaistuli, šādos apstākļos, nav viegli - līdaka stipra, laivu mētā, fotoaparāts mēģina iekrist ūdenī, pats neredzu, ko bildēju, bet kaut kas jau sanāca :) Turpinājumā copes bija salīdzinoši bieži, tomēr realizācija kliboja. Vienu divniecīti pats ar uztveramo tīkliņu nositu no āķiem, dažas noāķējās pie laivas. Apkopojot dienas rezultātu, tiku pie pāris desmitiem sīku asarēnu un 4 līdakām - 54 cm, 60 cm, 66 cm, 105 cm (7,5kg). Nu kaut kā tā šajā vējainajā dienā. Pa ilgajām stundām redzēju tikai 1 laivu. Var jau būt, ka lielākā daļa Gātes pusē bija vai arī nobijās no laika apstākļiem :) Lai kā tur arī nebūtu, man patīkams pagurums pēc copes, dodos taisīt vakariņas, bet jums ne asakas! ;)