Pēc pēdējā copes noslēpumu raidijuma.......
Tātad esmu traks makšķernieks kuram ne attālums ne finanses ir problēma,dzīvoju es Norvēģijā un es pēc pēdējā copes brauciena ieraugot pēdējo video no Makšķernieku noslēpumiem gribēju komentēt.
Tātad īsumā copes vieta Skogsteidvantnet,dzīves vieta Asker Norge,braucamais km daudzums reāli 400 km kas mani protams napturēja no copes un cerības par lielo resno arktisko paliju!
Par copi neko nestāstīšu bet par apsaimniekošanas principu gan varētu pastāstīt!
Interesanti ir tas ka par ezeru vai ūdenstilpni liela atbildība ir tiem cilvēkiem kas dzīvo ūdenstilpnes krastā ,viņi ir pilnībā atbildīgi par to kas notiek ezerā vai upē.Domāju ja Lv tiktu dota iespēja katram zemes īpašniekam pārdot copes licenzes domāju ka,tas varētu palīdzēt izkaut maliķus,jo katrs kas ir ap ūdenstilpni ir atbildīgs par jebko kas tur notiek!
No valsts budžeta nav atbalsta īsti nav vajadzīgs,ļaut īpašniekiem(zemes ) nopelnīt.Piem. izīrēt laiva un guļvietas teltsvietas mašīnu stāvvietas!
Paldies par uzmanību ,lai veicās!
Latvija veel nav gatava nodot visu licenzeeshanai,tas ir 1.Dziives liimenis tomeer drusku atpaliek no Norveegju.2.ir tas ka muusu galvaas paaraak daudz kjiiselja,ja kaadam zemiipashniekam iedod kaut vai ne pie sava ezera zemi,tas sacelj zhogu apkaart,taa ka neviens tur vairs netiek klaat,kaut vai uz Baltezeru paskatamies.3.pashi pieezeru iipashnieki diezgan biezhi greeko ar neatljautiem riikiem ezeros.Taa ka priecaajies par to kaa ir Norveegjijaa un mees mociisimies kaa ir Latvijaa:)
LV ,salīdzinājumā ar citām valstīm,zivis ķer ēsšanai.
Jebkura LM ieviesšana ir makšķernieku skaita ierobežošana ūdenstilpnei.Maliķi ir bijuši un būs,neatkarīgi no tā,vai tas ir publisks ūdens vai LM vieta.Cik zināms no prakses,tad maliķi ir vietējie iedzīvotāji.Tātad atdodot ūdenstilpni pēc šī modeļa ,lai ieviestu LM ,jūs tikai nododad ūdenstilpni vietējo brakanu rokās!!!LM ieviesšana LV ūdenskrātuvēs nepasargās ūdenstilpni no bezpridela.Tāda ir dzīves realitāte šeit LV.
Manas domas ir viennozīmīgi vajag pastiprināt kontroli zivju resursu aizsardzības jomā.Ja kontroles mehānisms strādās dzīvē,nevis tikai uz papīra,tad nevajadzēs tērēt lielu naudu zivju atražošanai.Daba pati parūpēsies par to lai zivis pašas vairotos.Tas ir bijis gadsimtiem un būs.Vajag tik nosargāt.