MOSP atskats uz 2012. gadu
2012. bija pirmais nopietna darba gads pēc MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības padome) dibināšanas.
Lielākais sasniegums šajā laikā – ir izdevies atjaunot makšķernieku dialogu ar daudziem zivjsaimniecības nozares pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un BIOR zinātniekiem.
Mēs, tāpat kā citas makšķernieku organizācijas, uzskatām, ka makšķerēšana ir līdzvērtīga zivsaimniecības nozare ar būtisku nozīmi valsts ekonomikā. Šāds statuss tikai jānostiprina likumdošanā un jārealizē praktiskā darbībā.
Lielākie MOSP trūkumi – pagaidām vēl neliela darba jauda un operativitāte, aktīvu makšķernieku biedrību nav nemaz tik daudz. Jāsaprot, ka mūsu aktīvākie biedri ir noslogoti gan pamatdarbos, gan savās pamatorganizācijās.
Līdz ar to mūsu iespējas pašlaik ir mazākas, nekā varētu vēlēties.
Darbs notiek bez finansējuma, turklāt katrā jautājumā vispirms jāpārvar nelāgā tradīcija drīzāk strīdēties, nevis meklēt kopsaucējus. Acīmredzami skaidrs, ka jāmeklē finansējums NVO attīstības projektu konkursos. Saņemot finansējumu no valsts, MOSP var zaudēt spēju būt kritiskiem un neatkarīgiem savos spriedumos. Jau tāpat šo spēju apšauba makšķernieki ar radikāliem uzskatiem.
MOSP pārstāvju paveiktais gada laikā parāda mūsu daudzveidību un spējas:
Salmo – papildus kluba iekšējai dzīvei un kluba biedru makšķerēšanas iemaņu attīstīšanas pasākumiem notika arī sabiedriskās aktivitātes - ikgadējā vides sakopšanas talka Slīteres dabas parkā, kurā piedalījās ne tikai kluba biedri, bet arī viņu ģimenes locekļi un draugi, vietējie iedzīvotāji un AS Latvijas Valsts meži brīvprātīgie. Galvenais talkas uzdevums bija attīrīt strauta foreļu un taimiņu nārsta vietas. Tika nojaukti bebru dambji, attīrītas oļu vietas no sanesumiem un veikti citi līdzīgi darbi. Talkotāji darbojās grupās ar atsevišķiem uzdevumiem. Klubs piedalījās arī nārstojošo lašveidīgo zivju sargāšanas akcijā, kura notika individuāli, bet to darbību uzraudzīja speciāli iecelti reģionu un nārstojošo lašveidīgo zivju sargāšana koordinatori.
Savieši – turpināja apsaimniekot Savienas ezeru un organizēt tajā licenzēto makšķerēšanu, veidoja sadarbību ar pašvaldību, piekrastes iedzīvotājiem un citiem ezera resursu patērētājiem, iespēju robežās piedalījās MOSP darbā.
Zivju gani reidoja kopā ar Vestienas inspektoriem, lai apzinātu stāvokli novada ūdeņos. Katrā reidā tikām pie nelegāliem tīkliem, tāpēc pašvaldībai sagatavojām saistošo noteikumu projektu, lai būtu dokuments, uz kura pamata kontrolēt novada ūdeņus. Pieci biedri lūkoja nokārtot VVD pilnvaroto personu eksāmenus, startējām Leader projektu konkursā ar ideju iekārtot laivu piestātni personām ar īpašām vajadzībām Pulgošņa ezerā. Tāpat tika piesaistīti privātie investori, lai Ogres upē novada teritorijā ielaistu 16 000 foreļu mazuļu. Aktīvi darbojamies MOSP valdē.
Valmieras MMB sarīkoja 3 sacensības makšķerēšanā Burtnieku ezerā, sestdienas talku vides sakopšanā un veica citas sabiedriskas aktivitātes.
Burtnieku skola - 2012 gadā turpināja darbu savā pamatvirzienā – jauno tūristu un makšķernieku apmācībā, sacensību un izglītojošo pasākumu organizēšanā.
Mēs Zivīm – turpinājām realizēt projektu „Miljons foreļu atgriešanās”, realizācijas gaitā sadarbojoties ar biedrībām visā Latvijā un 2012. gadā izlaidām Latvijas upītēs jau pusmiljono forelēnu. Rīkojām saprātīgās makšķerēšanas festivālu Mazajā Juglā C&R. Sadarbībā ar A/S Latvenergo Daugavā ievietojām mākslīgās nārsta ligzdas, aktīvi darbojāmies vietējā rīcības grupā „Zied Zeme”, piedalījāmies LČ makšķerēšanā, turpinām dalību vairākos projektos, kuri veicina vides un tās doto iespēju izmantošanu, aktīvi darbojamies MOSP valdē.
Vides aizsardzības asociācija – piedalījās 263 kontroles reidos, un vairāk nekā 40 neplānotos izbraukumos, sastādīja 94 administratīvo pārkāpumu protokolus un 5 nelegālo zvejas rīku izņemšanas protokolus, organizēja un uzturēja Licenzēto makšķerēšanu 3 vietās, noorganizēja bērnu vasaras atpūtas nometni „Zaļā vasara 2012”, kurā izglītoja jauno paaudzi gan makšķerēšanas zinību jomā, gan arī saskanīgai dzīvei kopā ar dabu. Darbojamies MOSP valdē.
Ventspils Makšķernieku klubs gada laikā izveidojies par spēcīgu reģionālu vienību un aktīvi risinājis sāpīgāko zivju resursu problēmu – nepietiekamo zivju resursu kontroli, reidos nostrādājot vairāk nekā 500 cilvēkstundas un izņemot 3740 metrus nelegālo tīklu. Aktīvi strādāts MOSP valdē, realizēta zivju aizsardzības kampaņa projekta „Live Venta” ietvaros un sadarbībā ar Ventspils novada domi iesniegts EZF projekts par sabiedrisko inspektoru tehnisko nodrošinājumu.
Biedrība "Mēs Daugavai" 2012. gadā aktīva dzīvesveida un dabas aizsardzības jomā ir organizējusi regulārus reidus un piesaistījusi vietējos iedzīvotājus ūdenstilpņu kontrolei zivju nārsta laikā. Izveidojām divas mobilās vienības zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolei Jēkabpils un Viļānu novadā. 2012 gadā mūsu biedri nokārtoja valsts vides inspektoru atestācijas eksāmenus, kā rezultātā uzlabojās kontroles kvalitāte. Organizējām izbraukumus, sadarbībā ar Jēkabpils jauniešu domi un BK Jēkabpils basketbolistiem, pie jauniešiem uz bāreņu namu "Līkumi". Sadarbojāmies ar Jēkabpils pilsētas domi pilsētas veselīga un aktīva dzīvesveida attīstīšanas jomā.
Rīgas MMB –2012. gada vasaras sezonā apsaimniekojām laivu novietni Babītes ezerā, kur RMMB uztur un apkopj aptuveni 40 laivas, tai skaitā arī biedru personīgās laivas. Organizējam korporatīvos makšķerēšanas pasākumus - sacensības gan Babītes ezerā, gan citās ūdenstilpēs. 2012. gadā tādi bija 5 pasākumi. Saviem biedriem palīdzam copes tūrisma jautājumos, konsultējam visos jautājumos, saistītos ar Makšķerēšanas noteikumiem. Sadarbojamies ar valsts inspektoriem, kuri veic reidus Babītes ezerā. 2012. gadā uzsākām jaunu projektu, saistītu ar laivu piestātnes būtisku modernizāciju, tas tiks nobeigts 2013. gadā. Aktīvi piedalāmies LMSF un MOSP darbā.
„MB carp collection” – 2012. gadā ir ņēmusi aktīvu dalību Latvijas Republikas makšķerēšanas sporta notikumos un ar savām aktivitātēm un sasniegumiem ir veicinājusi un popularizējusi makšķerēšanas sportu, kā veselīgu un aktīvu sporta veidu un dodot savas biedrības biedriem un biedrības organizēto pasākumu dalībniekiem papildus iespēju apmainīties pieredzē un dibināt savstarpējus kontaktus, kas kopumā uzlabo visas sabiedrības attieksmi pret makšķerēšanas kā sporta un aktīvās atpūtas veidu.
Biedrības “MB Carp Collection Latvia” komandu 2012. gada sasniegumi Latvijas sacensībās: 3. vieta LR zemledus makšķerēšanas čempionātā; 1. vieta LR čempionātā karpu makšķerēšanā; 1. vieta LR fīdermakšķerēšanas čempionātā.
Biedrības “MB Carp Collection Latvia” komandas 2012. gada sasniegumi Eiropas turnīros:
3. vieta sacensībās Kubaņā (Ukraina);
3. vieta sacensībās „Šaranaški Cup” kausu (Horvātija).
Biedrības “MB Carp Collection Latvia” 2012. gadā organizētie pasākumi, kuri guvuši pietiekoši plašu rezonansi un atsaucību:
5 dienu bezmaksas apmācību nodarbību cikls jauniešiem un bērniem iesācējiem makšķerēšanā. Nodarbībās piedalījās 9 interesenti;
Karpu makšķerēšanas kvalifikācijas paaugstināšanas pasākums „Karpu akadēmija”, organizēta sadarbībā ar LR izlasi karpu makšķerēšanā (27.07.2012 - 29.07.2012 );
Rudens sacensības TAUTAS klasē karpu makšķerēšanā 2012 (21.09.2012 - 23.09.2012 ). Aktīvi darbojamies MOSP valdē.
Rubenes anši – 2012. gadā biedrība turpināja nodarboties ar Rubenes ūdenskrātuvju Lielais Ansis un Mazais Ansis apsaimniekošanu, atjaunoja zivju krājumus, piesaistot Eiropas finansējumu, uzstādīja videonovērošanas kameras, kuras palīdzēs cīņā ar maluzvejniekiem. Visus no apsaimniekošanas iegūtos līdzekļus ieguldīja biedrības attīstībā, ielaižot zivju mazuļus, līdakas, zandartus, karpas. Tika iekārtota copes vieta invalīdiem, izveidota dabas taka. Visi darbi tiek veikti pašu spēkiem sabiedriskā kārtā, tai skaitā talkas, uzraudzība un kontrole.
MRK – biedrība ir uzsākusi sadarbību ar Zemkopības ministriju, Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisiju, kur sadarbības ietvaros pārstāvējusi savus biedrus makšķerēšanas jomas politikas izstrādē un realizācijā.
2012. gadā notikuši četri Makšķernieku radošā kluba kopīgie makšķerēšanas pasākumi, kā arī vairākas ekspedīcijas, kuru mērķis popularizēt makšķerēšanu, apmainīties ar pieredzi un popularizēt saudzīgu attieksmi pret dabu. 2012. gada Latvijas Republikas čempionātā jūras makšķerēšanā no krasta piedalījās trīs Makšķernieku radošā kluba komandas. Klubs ieguva čempiona titulu un turpina uzglabāt ceļojošo kausu, pārējās divas komandas ieguva 8. un 28. vietu. Sasniegumus izdevās atkārtot Kolkas Makšķernieku kluba Kausa izcīņā Jūras makšķerēšanā, kurā kluba komandas ierindojās 1. un 6. vietā. bet trešā komanda dalīja 10/11.vietu. Bez šiem sasniegumiem jāatzīmē kluba biedra veiksmīgo startu Latvijas Republikas čempionātā foreļu spiningošanā un iegūto bronzas medaļu.
Latvijas Makšķernieku Apvienība 2012. gadā sarīkoja starptautiskās sacensības spiningošanā Salacā ar vides sakopšanas talku nobeigumā, Latvijas čempionātu divcīņā (spiningošana un kastings), spiningošanas sacensības „Dāmas uzaicina kungus”, „Simsona un Spanovska” kausa izcīņu M. Baltezerā, 4 dienu bērnu nometni Siguldā. Mazā Baltezerā sarīkotas trīs tūres – rudens maratons, visu gadu nodarbojas ar Mazā Baltezera apsaimniekošanu un zivju aizsardzību, piedalījās MOSP valdes darbā.
Makšķernieku klubs „Pasaule” 2012. gada sezonā koncentrējās uz piedalīšanos LMSF rīkotajās sacensībās ar nolūku parādīt labu sniegumu spiningošanā no laivām. 2012. gada sezonā sacensības notika trijās kārtās dažādās ūdenstilpnēs, kur makšķernieku klubs „Pasaule” sīvā cīņā izcīnīja 6. vietu komandu konkurencē.
Klubs veicis vairākas Mazā Baltezera krasta zonas apkopes darbu talkas un organizējis vairāk par 5 dažādu disciplīnu makšķerēšanas sacensību.
Runājot par MOSP paustajiem uzskatiem, tos apkopojot, ir redzams, ka esam virzījušies uz konkrētiem, pašreizējai situācijai atbilstošiem risinājumiem. Kopīgs ilgtermiņa skatījumu uz zivju resursiem vēl jāizstrādā. Šajā gadā par panākumu var uzskatīt jau to, ka esam pamanīti. Pārskatāmības dēļ tabula labāk un ātrāk raksturotu mūsu uzskatus un veikumu:
| Situācijas raksturojums | Mēs vēlētos sasniegt |
| Zemūdens medību atstāšana Makšķerēšanas noteikumos ir „mazākā ļaunuma” princips, kas pašlaik darbojas tikai pagaidu variantā. MOSP ir izstrādājis argumentus, kāpēc Zemūdens mednieki vairāk pielīdzināmi medniekiem un iesniedzis tos ZMZD, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem. | Atsevišķus zemūdens medību noteikumus ar atsevišķiem limitiem un atsevišķām gada kartes cenas, zivju izmēru, lomu un medību vietu noteikšanu. |
| Zvejas liegumi LV atšķiras no makšķerēšanas liegumiem nārsta migrācijas laikā. | Zvejas liegumus pielīdzināt konkrētu zivju makšķerēšanas liegumiem. Liegumus noteikt, balstoties uz argumentētiem zinātniskiem pētījumiem. Nozveju ierobežot ar kvotām. |
| MOSP piekrīt vadu zvejas liberalizēšanai ar piebildi, ka tikai saskaņā ar precīzi izstrādātiem zvejas noteikumiem. Līdz šim vadu varēja izmantot vienīgi zinātniskos vai gultnes tīrīšanas pasākumos, un šī iespēja netika izmantota pat gadījumos, kad tas būtu nepieciešams.
| Valsts algotu profesionālu vadu zvejas komandu, kura balstoties uz zinātnieku noteiktiem pētījumiem veiktu vadu zveju tajās ūdenstilpnēs, kur tas notiek pēc apstiprināta grafika un tiek atzīts par nepieciešamu. |
| Mazo HES pastāvēšana ir realitāte, ar kuru jārēķinās – jautājums, kā padarīt šo realitāti makšķerniekiem un videi draudzīgāku. | Sadarbojoties ar mazo HES asociāciju, atrast vienojošos punktus un nospraust iespējami labvēlīgākus risinājumus nākotnē, lai visu intereses neciestu. |
| Resursu aizsardzība. Latvijā ir daudz ar zivīm un dabas aizsardzību saistītu organizāciju, daudz nerezultatīvu diskusiju, daudz protestu un neapmierinātības. | MOSP cenšas būt makšķerniekus apvienojoša organizācija, tāpēc svarīgāk par īstermiņa protestiem ir apkopot informāciju par notiekošo, meklēt risinājumus problēmām, piedāvāt alternatīvas, strādāt stratēģiskā līmenī. Protestētāju netrūkst, bet mūsuprāt, ir svarīgi strādāt pie risinājumiem, kuri nepieļaus sliktas situācijas nākotnē.
|
| Valsts nespēj vai negrib tikt galā ar zivju resursu kontroles problēmu iekšējos ūdeņos. | Tukšo vietu aizpilda daudzas makšķernieku biedrības, pierādot makšķernieku atbildības sajūtu pret zivju resursiem. Tomēr tas nevar būt ilgtermiņa risinājums. Šajā jomā makšķernieku organizācijas var palīdzēt valsts un pašvaldību iestādēm ar pieredzi un praktisku atbalstu. |
| Zvejniecības likumā iestrādāta „Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes” izveide.
| Šīs padomes ideja ir MOSP iniciatīva un viens no lielākajiem mūsu pagājušā gada panākumiem. Padomes mērķis nav panākt makšķernieku pārsvaru (kurš jau tāpat ir jūtams un sabiedriski nozīmīgs), bet apmainīties ar informāciju starp visiem zivju resursu izmantotājiem, lai veidotu kopīgu ūdeņu apsaimniekošanas stratēģiju un mērķtiecīgi veidot visiem akceptējamu lēmumu pieņemšanas procedūru. |
| Laši, taimiņi, liegumi. MOSP vairākkārt protestēja, arī rakstiski, pret Dabas Aizsardzības pārvaldes rosinātām izmaiņām lašu un taimiņu makšķerēšanā. Mēģinājām pat iesniegt protestu Valsts Kancelejai sadarbojoties ar ZMZD, kas izrādījās bezjēdzīgi, jo atbildi mums sniedza tā pati Dabas Aizsardzības pārvalde (DAP), uz kuras kļūdām norādījām. | MOSP pagājušā gadā veiktos grozījumus sakarā ar nārsta liegumu uzskata par ideālu piemēru, kā LV var panākt izmaiņas MK noteikumos, likumos balstoties uz neesošiem datiem. Šo jautājumu rosināsim pārskatīt. |
| Turpinās grozījumu izskatīšana MK noteikumos „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība”. | MOSP diskusijās iebilda pret sarežģīta mehānisma veidošanu, piedāvāja veidot vienkāršu aprēķina metodi un atbalsta tāda mehānisma veidošanu, kur dabai nodarītais kaitējums tiek aprēķināts vienmēr, ja tāds ir radies. Tā kā jautājumu šogad turpinās skatīt, tad MOSP uzdevums būs panākt vienkārši saprotamus kritērijus nodarītā kaitējuma fiksēšanai un aprēķināšanai, īpaši, kad runa ir par strauju HES līmeņa maiņu nārsta laikā. Visiem sodiem ir jābūt pamatotiem un līdzīgiem, jo viena nobendēta zivs ir viena nobendēta zivs. |
| Zvejniecības likuma grozījumi. Mūsu vērtīgāko priekšlikumu iesniedza Zemkopības ministre – par konsultatīvās padomes izveidi. Aktīvi piedalījāmies diskusijās Saeimā, sarunās ar komisijas deputātiem un Zemkopības ministrijā, kas fiksēts arī protokolos. Tas šobrīd ir atbalstīts un tas ir liels panākums visiem makšķerniekiem kā arī zvejniekiem un citiem iesaistītajiem. MOSP sadarbojas ar Vides komisijas deputātiem un rūpējas, lai pārveidotais likums neradītu jaunus šķēršļus nākotnē. | Vēlamies panākt, lai pašpatēriņa zveja tiktu ierobežota ar murdiem, zemūdens medībām tiktu atjaunoti iepriekšējie pamatotie liegumi līdz reālai kontroles dienestu gatavībai un precīzai zemūdens medību noteikumu izstrādei. Lai netiktu ieviesti jauni aizliegumi, jauni termini, kuri ierobežotu tālāku MK noteikumu izstrādi.
|
| Vēžošana. Pateicoties arī MOSP ieteikumiem, nākamajā sezonā visticamāk varēsim vēžot ar krītiņiem atsevišķās ūdenstilpnēs un ķert invazīvās sugas vēžus gandrīz bez ierobežojumiem. | Panākt vēžošanas brīvību visur, kur tā nekaitē vietējo vēžu sugu populācijai. |
| Makšķerēšanas noteikumi | Šobrīd Ministru kabinetā uz apstiprināšanu ir iesniegti grozījumi Makšķerēšanas noteikumos, tomēr tiem nav paredzams ilgs mūžs. Zināms, ka jaunie makšķerēšanas noteikumi jāizstrādā līdz 2013. gada beigām, dzirdēts par ieceri tajos veidot 3 atsevišķas nodaļas - Makšķerēšana, Vēžošana un zemūdens medības. Centīsimies padarīt makšķerēšanas noteikumus vienkāršus un saprotamus visiem makšķerniekiem un bargus, viennozīmīgus pret pārkāpējiem. Tādus noteikumus, kurus nebūtu jāmaina ik gadu. |
| Licenzēta makšķerēšana(LM). Šobrīd LM ir gan labi, gan arī vāji precedenti, tomēr daudzās vietās LM palīdz risināt sasāpējušos kontroles jautājumu, resursu aizsardzību pret maluzvejniekiem. | Vienošanās ar ZMZD vadītāju N.Riekstiņu paredz, ka pabeidzot grozījumus makšķerēšanas noteikumos, ķersimies klāt LM organizēšanas principiem un pamatojumam. Pabeigtie Makšķerēšanas noteikumu grozījumi ir Ministru kabinetā, šogad tiksim arī līdz LM jautājumam. |
| Projekti un finanses. MOSP joprojām ir sabiedriska organizācija, kuras veikums balstās uz tās dalībnieku entuziasmu un tā nevar ilgt bezgalīgi. | MOSP startēs projektos, lai stiprinātu administratīvo kapacitāti un strādās pie tā, lai kļūtu par finansiāli neatkarīgu organizāciju, jo tikai tā izdosies saglabāt objektīvu un neatkarīgu viedokli par svarīgiem jautājumiem. |
| MOSP paplašināšanās. Šobrīd MOSP ir 15 biedru, kuru skaitam ir jāpalielinās. Iespējams gan, ka vairums no reāli strādājošām makšķernieku biedrībām jau ir kopā ar mums. | Palīdzēsim izveidot biedrības tiem aktīvajiem makšķerniekiem, kuriem sava hobija nākotne nav vienaldzīga. Palīdzēsim veidot reģionālās biedrības, lai visu Latvijas makšķernieku jautājumi tiktu gan izskatīti, gan risināti atbildīgi un korekti, atbilstoši mūsu kopējām interesēm, salīdzinot arī atšķirības novados. Makšķerniekiem jābūt izglītotiem un organizētiem, lai nezaudētu iegūtās pozīcijas, kad pašvaldības pārņems visus publiskos ūdeņus savā īpašumā. |
Labi zinot, ka makšķernieku sašķeltība ir izdevīga vienīgi tiem, kas savas intereses realizē uz nesakārtotības rēķina, MOSP aicina kļūt praktiskākiem un emocijas pietaupīt skaistiem copes brīžiem. Nav jēgas piešķirt makšķernieku – zvejnieku strīdiem, makšķernieku savstarpējām nesaskaņām un ierēdņu sazvērestībām apokaliptisku vērienu. Ar ko beidzās pēdējais pasaules gals, visa pasaule pārliecinājās jau pērnajā decembrī.
Daudz vērtīgāk būtu šo enerģiju veltīt makšķernieku organizēšanai biedrībās un jauno makšķernieku piesaistei un izglītošanai. Vēl vērtīgāk būtu publiskot precīzākus un izstrādātus piedāvājumus, kādai jāizskatās zivsaimniecības nozarei Latvijā, uzskatām, ka viedokļu atšķirības nav nemaz tik lielas, kā varētu spriest pēc diskusijām interneta vidē. Katrā ziņā MOSP nav problēmu atbalstīt konstruktīvus piedāvājumus, pat ja tie nav izstrādāti mūsu pārstāvēto biedrību ietvaros.
Noslēgumā vēlamies atgādināt, ka aktīvākajiem makšķerniekiem tieši tagad savu biedrību dibināšana paver plašas rīcības iespējas, kā arī finansējuma piesaiste savu mērķu sasniegšana ir reāla. Mēs esam demokrātiski - makšķernieku organizācijām var būt visdažādākie mērķi: izglītot jauno paaudzi, organizēt sabiedrisko inspektoru darbu, rīkot makšķerēšanas pasākumus, vides sakopšanas talkas, uzņemties ūdenstilpnes apsaimniekošanu. Tas ir loģiski, ka esam dažādi – ļoti atšķirīgas ir arī zivis un to ķeršanas veidi, atšķiras arī situācija katrā novadā. Spēks un rezultāts iespējams tikai konstruktīvā domu apmaiņā un pieredzes uzkrāšanā.
Ar cieņu – MOSP valde.
Kāds pamatojums Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes atbalstam zvejai ar tīkliem ?
MOSP piekrīt vadu zvejas liberializēšanai...
Vai tiešām visas MOSP esošās biedrības piekrīt?
MOSP startēs projektos, lai stiprinātu administratīvo kapacitāti un strādās pie tā, lai kļūtu par finansiāli neatkarīgu organizāciju, jo tikai tā izdosies saglabāt objektīvu un neatkarīgu viedokli par svarīgiem jautājumiem.
Tad kad veidoja MOSP,cik atceros par finansēm bij šāds teksts:
MOSP būs no finansēm neatkarīga organizācija.Tai ar finansēm nebūšot nekāda sakara.
Labi zinot, ka makšķernieku sašķeltība ir izdevīga vienīgi tiem, kas savas intereses realizē uz nesakārtotības rēķina, MOSP aicina kļūt praktiskākiem un emocijas pietaupīt skaistiem copes brīžiem. Nav jēgas piešķirt makšķernieku – zvejnieku strīdiem, makšķernieku savstarpējām nesaskaņām un ierēdņu sazvērestībām apokaliptisku vērienu. Ar ko beidzās pēdējais pasaules gals, visa pasaule pārliecinājās jau pērnajā decembrī.
Kāpēc paši neievērojat šo punktu?Tā vietā lai atbildētu uz jautājumiem un izskaidrotu tos,visus dēvējat par komunistiem demagogiem utt.Pašlaik gan vairāk izskatās ka tieši konkrētas personas izmanto radušos situāciju lai piepildītu savus mērķus.Bet varbūt MOSP tieši tam ari tika radīts???
Ja kļūdos tad lūgums palabojiet un izskaidrojiet.
A. god. Urmas.
Mēs nesen MOSP valdē uzzinājām, ka valdes loceklim K. Zvaigznem nav nekāda sakara ar CL portālā "Zvaigznes" publicētajiem MOSP apmelojumiem, jo "Zvaigzne" esot literāri virtuāls tēls.
Tāpēc nevar piekrist tēzei, ka MOSP kādu būtu dēvējis par demagogu, turklāt jūs vai "Zvaigzne" neesat "visi", pat ja jums tā šķiet.
MOSP pašlaik raksta projektu, lai finansētu to darbu, ko jūs no MOSP pieprasāt. Tas ir spēcīgs prasību saraksts, ko bez algota darbaspēka praktiski nav iespējams pacelt. Informāciju par projektu saņēma arī MRK līdz ar siltu ieteikumu izmantot iespēju pretendēt uz NVA attīstībai paredzētu finansējumu, kas neuzliek saistības paust kādu noteiktu viedokli.
Tīkli... Mūsu novadā tīkli iekšējos ūdeņos nav tā lielākā problēma, drīzāk trūkst izpratnes par to, kas notiek ar resursiem (investīcijas zinātnē un kontrolē). Jā, ir hipotēze, ka Usmā metru kvota ir pārāk liela, lai ezers to izturētu ilgi... bet nopietnas sarunas par to nudien, nebūtu iespējamas, pa priekšu stumjot prasību par zvejniecības likvidēšanu iekšējos ūdeņos vispār.
Vispirms makšķerniekiem ir stipri vien jāsakārto pašiem sava pieeja jautājumiem un jākļūst par nozari, ar kuru rēķinās.
Paldies par uzmanību.
atvainojos, bija domāts NVO, nevis NVA.
Ņemot vērā ka šī informācija nav atrodama MOSP lapā, šim nav nekāda seguma un iespējams blogs ticis ievietots lai kaitētu MOSP. Šaubos vai tas ir organizācijas pārskats, jo kas ir Salmo un MK "Pasaule", SIA vai Klubs, kas ir Savieši, MRK, Burtnieku skola (sākumskola vai vidusskola)?
Akmentiņa kngs.Paldies par to ka pacenties uzrakstīt atbildi.Bet kkā nesaņēmu konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem.Kā vienmēr kārtējo reizi apstiprinājās ka jūs atsakaties no saviem vārdiem utt.Tātad kā cilvēks var uzticēties kādam kurš pat neatbild par saviem vārdiem?Es jau labu laiciņu atpakaļ tiku teicis,ka neesmu "visi",bet gan daļiņa no cilvēkiem kurus dēvējat par makšķerniekiem kuru intereses jūs esat apņēmušies aizstāvēt.Paldies par uzmanību.
Tā gan vairāk šajā gadījumā izskatās Makšķernieku un Zvejnieku padome, ja jau lobē zveju ar tīkliem. Viltīgs gājiens - visu kaut cik progresīvo graut no iekšas, jo, zvejnieki saprot, ka eiropā tīklus iekšējos ūdeņos minimizē cik var un ar makšķernieku padomi varēs saglabāt esošo situāciju pēc iespējas ilgāk. Ja jau makšķernieku sadarbības padome saka, ka tīklus vajag - tas nozīmē, ka makšķernieki tam piekrīt un ar šo karogu var čakarēt zivju resursus tālāk.
Ups ... tomēr saskan ar informāciju MOSP lapā... bet es domāju ka Cope nav meli...
urmaas, saprotot, ka cilvēki un to pārstāvošās organizācijas mēdz būt un ir dažādas, līdz ar to apvienošana prasa zināmas pūles un dialogu gan no apvienotājiem, gan tiem, kas ir apņēmušies iesaistīties, bet cik man ir nācies ikdienas darbā saskarties ar valsts pārvaldes sektoru, tad ir jāsaprot, ka bez finansiālās un cilvēkresursu kapacitātes nav iespējams apjomīgs, nepārtraukts un konstruktīvs darbs. Kurš no jums būtu gatavs katru dienu studēt MK darba kārtību, VS uzsauktos dokumentus, izvērtēt visus plānošanas dokumentus, kuros kaut, kas tiek rakstīts par ūdeņiem un, jo īpaši pašvaldību un ZM??? kurš ir gatavs katru sēdi protokolēt, sagatavot pirms tam pozīciju un jautājumus un pēc tam to visu operatīvi atstāstīt biedriem un sabiedrībai?? kurš ir gatavs meklēt kontaktus un tikšanos, lai liktu par sevi dzirdēt un zināt, kurš ir gatavs braukāt uz tikšanām un sanāksmēm pa visu LV?? kurš ir gatavs organizēt informatīvus seminārus un kampaņas??? un to visu tikai par saviem līdzekļiem??? teksts bez naudas, jo tad būsiet ūber neatkarīgi ir visai relatīvs, jo atkarība būs no naudas un cilvēkresursu trūkuma... tas tāds skats no malas neesot biedram...
Interesanti kura no MOSP pārstāvētajām organizācijām atbalsta vadu zveju ?
kristsKG, esmu darbojies Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē, tieši tāpēc biju no tiem kas bija un ir par Makšķernieku organizāciju konsultatīvās padomes atjaunošanu.
Protkoli, informācijas apmaiņa, sekošana likumprojektiem, sanāksmes telpas tiek nodrošinātas no ministrijas puses, saprotams, ja grupas viedoklis, kurai padomi veido ir pietiekoši svarīgs ministrijai. Diemžēl ZM makšķerniekiem atteica.
Pārējās lietas arī var atrisināt.
Kura no šeit minētajām makšķernieku biedrībām ir par vadu un iekšzemes ūdeņu apzvejošanu.
Ņeužeļi visas?
Vai tad Akmens Viesis nav literārais tēls?:) Pārāk daudz literārē, tā pat kā Imants Vīksna....
Alcans, GKL un citi CL lasītāji.
MOSP valdes loceklis Kaspars Zvaigzne ir apturējis savu darbību MOSP valdē un par to oficiāli paziņojis gan MOSP valdei, gan MOSP biedriem.
Augstāk minēta dokumenta tapšanā MRK ir bijis iesaistīts tik tālu cik informējis MOSP par 2012.gadā paveikto.
Atbalstītājus var sameklēt MOSP mājas lapā.
Vadu zvejas jautājums ir nepareizi pasniegts. Zveju ar vadu var veikt īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos, pamatojoties uz institūtā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, zivsaimniecības programmām vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību.
Zvejas noteikumi regulē tīkla limitu un regulēs loma limitu, atļaujot šādi izmantot arī vadu, nodot pašvaldību (kuras nav šīs jomas eksperti) kompetencē pieņemt lēmumus pastāv iespēja nodarīt neatgriezenisku ļaunumu dabai.
Diemžēl dzirdīgas ausis šis nav sasniedzis.
KristsKG
Neesmu apgalvojis,ka kādam būtu jāstrādā pa velti.Par padarīto darbu ir jāsaņem atalgojums.Bet kā jau minēju-MOSP dibināšanas laikā tika apgalvots ka tas darbosies BEZ FINANSĒM.Pagājuši jau divi gadi un kas notiek???Varbūt būtu jāsāk aizdomāties,ka šī biedrība tapa veidota kādam kā biznesiņš?Jo Latvijā jau pirms MOSP izveidošanas bija un ir Latvijas Makšķernieku Apvienība(LMA).Ar ko tā neapmierināja?
Manā skatijumā,ja jau biedrības izveides pirmssākumos sākas ar nepatiesu informācijas pasniegšanu,tad no manas puses tai ticības nebūs.Nu neticu ka esošā MOSP rīkosies makšķernieku aizstāvībai.Kaut ari,ja samaksātu,tad visādi var būt.Pagaidām man šķiet ka MOSP atverot kontu būs ieinteresēts virzīt interesējošos jautājumus tiem par kuriem tiks samaksāts.Tobiš-iekasējot procentus no licenču naudiņas gan LM vietās gan ari no zveiniekiem to intereses tiks izskatītas vispirms un varbūt ari vienīgās.Jo makšķernieks vulgaris kā zināms maksā tikai par MK.
to ''alcans; Latvijas valstī ,vēl nav atcelta tausaimnieciskā nozare. P.S Pēc tavām domām sēņotājiem jāpieprasa pārtraukt ,Meža izstrādi ,jo nopostītas Baraviku vietas.Viņi ari tērē līdzekļus ekipējumam.+ PVN.
Ieviesīsim pašpatēriņa mežistrādi, iegūstamo koku apjomu limitēsim ar cirvju skaitu (viena roka = viens cirvis), nocirsto pārdod nedrīkst.
Viedokļu tabulā nekur neatrodu MOSP atbalstu "iekšējo ūdeņu apzvejošanai". Par to varbūt lai iestājas citas, ar zveju saistītas organizācijas.
MOSP var apvainot tikai tajā, ka mēs atsakāmies histēriski cīnīties pret zvejniekiem kā sugu. Lai kā censtos Imants Vīksna sadarbībā ar GKL un citiem CL tēliem - tas vienkārši nav lietderīgi.
Lielāka kontrole, kvotas, zinātniska pieeja tiek prasīta. Dažas organizācijas nespēj vienoties par to, kādā veidā, ar kādiem risinājumiem, dažas vēlas būt svarīgākas par citām... utt.
Tāpēc, kā jau rakstīju sadaļā pie makšķerēšanas noteikumiem - šī ir futene bez vārtiem, reizēm arī bez bumbas. Saudzējiet potītes.
urmaas, neesmu nedz LMA nedz MOSP, lai zinātu nianses. Vai tad MOSP ir biedru naudas?? ja nē, tad viņi darbojas bez naudas un kādam/kādiem tas viss jāmaksā no savas kabatas. Es savam hobijam to esmu gatavs darīt, bet ne darbā mūžīgi maksāt no savas kabatas... Ja MOSP ir līdzīgas sajūtas, tad manuprāt tikai loģiski, ka meklēs finansējuma piesaisti.
Pēc manām domām makšķerniekus pārstāvošai organizācijai jāaizstāv MAKŠĶERNIEKU intereses. Ja makšķernieku ir 100 x vairāk kā zvejnieku, tad proporcionāli arī jābūt makšķerniekiem noteicējiem šajā nozarē.