Makšķernieku aizstāvju „Dzīvnieku ferma".

Pēdējā laikā ar vien vairāk publiskajā telpā parādās īpatnēji paziņojumi, viedokļi un savādas domas, no organizācijām vai personām, kas it kā dēvē sevi par „makšķernieku interešu pārstāvjiem". Kā vienu no pēdējiem „makšķernieku interešu" pārstāvju domu graudiem var minēt izteikumus par iespējamām anulēt makšķerēšanas kartes attiecībā uz pārgalvīgiem makšķerniekiem, kas neievēro drošību uz ledus. Šo jautājumu izvērtējot no tiesiskā aspekta, īsti nav izprotama sakarība starp tiesībām iegūt zivi un vienkāršu cilvēka stulbumu atrasties uz nedroša ledus.

Interesanti norādīt, ka šis viedoklis tika izteikts Delfi portālā, bet kompetentāk šo jautājumu sprieda sanāksmē, kas notika vēlāk tikai 2013.04.09 un tajā piedalījās iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, pārstāvji no NBS, MRCC, VP, VRS, NMPD, Rīgas un Jūrmalas PP, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Makšķernieku asociācija un biedrība „Makšķernieku radošais klubs". Ja vēl vides aizsardzības organizācija LMA, kaut kādā veidā var sevi pozicionēt, kā makšķernieku interešu aizstāvi un paust kaut kādu viedokli citu makšķernieku organizāciju vārdā, tad MRK, kā organizācijas, kas nepārstāv citus klubus vai biedrības atrašanās šādā sanāksmē nav saprotama.

Interesantu likumu skaidrojums izteicis arī MRK pārstāvis K.Zvaigzne 2013. gada aprīļa mēneša „CopesLietas" žurnālā, rakstā „Pavasara ētika un tauvas josla", no kura var secināt, ka makšķerniekam ir tiesības makšķerēt tauvas joslā tikai ar privātīpašnieka atļauju. Ja dzīvē tiktu piemērots rakstā izteiktais viedoklis attiecībā uz tauvas joslu, tad iespēja makšķerēt tauvas joslā būtu atkarīga tikai no privātīpašnieku labvēlības, respektīvi, jebkurš zemju īpašnieks iekšējos publiskos ūdeņos varētu pēc savas gribas atļaut vai aizliegt jebkuram Latvijas iedzīvotājam realizēt savas makšķerēšanas tiesības..

Vēl interesantākas lietas minētas savdabīgā LMA pārstāvja rakstā „Latvijas zivsaimniecības politikas nacionālās dīvainības.....", kur pēc cita makšķernieku interešu pārstāvju organizācijas MOSP vairāk kā četrdesmit reižu pieminēšanas, kāds MOSP ir nederīgs un nevajadzīgs, tiek minēts: „.....,ka tas viss kopā kļuva nepieņemami vienam no MOSP biedriem - biedrībai „Makšķernieku radošais klubs", kas nolēma aizkulisēs nestāvēt un ar darbības šķietamību un sadarbības abstrakciju nenodarboties, savus viedokļus oficiāli rakstiski izsakot kluba vārdā." Al Capones laikos tādam „vienam no MOSP biedriem" sen būtu izsnieguši betona zābaciņus ar bezmaksas niršanas ekskursiju, vai arī rakstā vienkārši redzamas norādes par īsto MRK saimnieku.

Lasot „Latvijas Makšķernieku asociācijas" atskaites, apkopojumus vai rakstus visu laiku rodas iespaids, ka Latvija mudž no maluzvejniekiem, neviens neko nesaprot no zivsaimniecības nozares un LMA ir atrisinājums visam. Pēc rakstītā visi LMA garadarbi atgādina scenāriju teātrim, kur kā jau teātrī - aktieru spēle, skaisti vārdi, bet viss pārējais ir tikai butaforija.

LMA ir pazīstama ar akcijām „Lašiem būt" un „Dzīvais ūdens" un par šīm akcijām ir atskaites, kuras uzmanīgi izpētot var redzēt, ka rezultāti ir vairāk nekā drusku pārspīlēti kaut vai rēķinot izņemtos tīklus, kur zivju tīklu garums km rēķināts, ņemot vērā, ka 1 gab. tīkla garums ir 100 m. Parasti zivju tīkli (ķīniešu) ir ap 60 metriem gari, no tīklu plātnēm taisītie parasti ir ap 30m. Ja tiek runāts par gariem tīkliem tad tās ir tīklu jedas, kas sastāv no daudziem sasietiem kopā tīkliem.

Īsumā 2006. gadā LMA akciju laikā;

• reidos pa sauszemi apbraukts apkārt zemeslodei - 4.5 reizes;
• reidos pa ūdeni aizbraukts līdz Austrālijai;
• viena gada laikā kopā izņemti tikai nelikumīgie zivju tīkli - vairāk nekā 800 km.

Pie šāda skaitļa 800 km, kas četras reizes pārsniedz oficiāli atļautos tīklu garumus iekšējos ūdeņos zivis jau būtu izbeigušās 2006. gadā, jo atklātie nelegālie tīkli un maluzvejniecība ir tikai 10% no reālās situācijas, tādēļ Latvijā jārēķinās ar 8000 km tīklu ūdeņos, nu tāds MEGA tīkls no Rīgas līdz Ņujorkai un vēl drusku.

Tā kā visas šīs akcijas ir finansētas no Latvijas vides aizsardzības fonda, kas ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai, tad nodokļu maksātājam tas ir izmaksājis:

• Lašiem būt 2004 - 20.000 Ls,
• Lašiem būt 2005 - 20.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2006 - 30.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2007 - 30.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2008 - 30.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2009 - 15.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2010 - 13.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2011 - 13.000 Ls,
• Dzīvais ūdens 2012 - 9.955 Ls,

Šeit jānorāda, ka akciju mērķis ir „sadarbībā ar........„ tādēļ arī atskaitēs ir apkopoti visi dati Latvijā, nevis individuāli LMA paveiktais.

LMA kā savu jājamzirdziņu izmanto tādu veidojumu, kā „Mobilā grupa" uz šo brīdi (2012. gada dati) tur ietilpst 12 sabiedriskie inspektori, kuriem ir 12 palīgi (radi, draugi, paziņas). Izlasot pieejamo, informāciju var spriest, ka tas ir nopietns veidojums specvienību līmenī ar atbilstošu aprīkojumu. Divi mobilās grupas dalībnieki ietilpst arī LMA valdē (A.Birkovs, V.Morozs), divi ir policisti, trīs zemessargi (viens bijušais). Finansējums arī nopietns jo 2011. gadā tika saņemts finansējums 22310.52 Ls apjomā „Mobilās grupas kapacitātes stiprināšana valsts zivju resursu aizsardzības jomā." LVAF atskaitēs rakstīts, ka vidējais reidu skaits mēnesī ir 15-20 reidi, rudens mēnešos lašveidīgo zivju migrācijas un nārsta laikā 20-25 reidi, interesanti policisti, zemessargi un citas iesaistītās amatpersonas no „Mobilās grupas" uz darbu arī iet vai tikai braukā par reidiem.

Apskatoties amatpersonu deklarācijas arī atklājas interesanta aina, jo LMA zieda laiki sakrīt ar to brīdi, kad A.Birkovs strādāja par Salacgrīvas domes makšķernieku un zvejniecības lietu speciālistu (tur ir Salaca, laši un LM, ja kāds nesaprata), bija Ministra padomnieks R.Vējonim un saņēma algu no „Latvijas Makšķernieku asociācijas" (laikam to naudu, ko biedri bija sametuši).

Otrs darbonis, kas LMA skaitās Mobilās grupas vadītājs - LMA Valdes loceklis V.Morozs. Par viņa profesionalitāti neviens nešaubās - profesionāls bijušais armijnieks zina, kā apkarot maluzvejniekus, kā arī var apvienot patīkamo ar lietderīgo, jo strādājot SIA "Rīgas meži", par meža apsardzības daļas vadītāju var reidot par SIA "Rīgas meži" valdījumā esošajām zemēm kur ir 28 nozīmīgas ūdenstilpnes - ezeri, karjeri un ūdenskrātuves un saņemt „Reidu koordinatora" algu no „Latvijas Makšķernieku asociācijas".

Trešais LMA valdes loceklis ir V.Gabrāns, kas nav deklarējis ienākumus no „Latvijas Makšķernieku asociācijas" biedru naudām, bet V.Gabrāns ieņem amatu -„Domes priekšsēdētāja vietnieks" "Bauskas mednieku un makšķernieku biedrībā", kas organizē katru pavasari vimbu licencēto makšķerēšanu, kur tās var ķert nārsta laikā Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos. V.Gabrāns raksta, par vimbām un Buļļupi: „Latvijas Makšķernieku asociācija nāk ar vēlmi atvērt Lielupes vārtus uz jūru. Taču daļa censoņu, kuri koncentrējas ap Makšķerēšanas organizācijas sadarbības padomi, pagaidām nezināmu motīvu vadīti, neuzskata to par svarīgu un darbojas pretēji." Grūti pateikt, kādus mērķus mēģina sasniegt LMA, bet licencētā makšķerēšanā, ko organizē V.Gabrāna pārstāvētā „Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība" izķer daudzas reizes vairāk vimbu, nekā nozvejo zvejnieki Buļļupē, bet tai pašā laikā, V.Gabrāns kā LMA pārstāvis apgalvo, ka pie visa vainīgi ir zvejnieki Buļļupē. Laikam V.Gabrāns redz skabargu zvejnieku acī, bet neredz baļķi savā acī.

Kopumā var redzēt, ka „Latvijas Makšķernieku asociācija" ir normāls dabas aizsardzības organizācijas projekts, ar mērķi dabas vārdā piesaistīt līdzekļus un uz tā pelnīt, jo „Lašiem būt" un „Dzīvais ūdens" nav vienīgie LMA projekti. Pats par sevi saprotams, ka, lai piesaistītu finanšu līdzekļu ir, jārada ilūzija, ka notiek aktīva cīņa dabas aizsardzības jomā, tādēļ arī rodas atskaites ar izņemtiem simtiem kilometru tīklu, paziņojumi par visu apkārtējo nekompetenci zivsaimniecības jautājumos, citu makšķernieku organizāciju nonievāšana, kā arī aptauja par Buļļupi, kas tiek vēlāk nosauktas par pētījumu.

Ar makšķerniekiem LMA saistīts tik, cik, jēdzienu „makšķernieki" izmanto, kā lozungu dažādu projektu finansējuma piesaistei, tādēļ arī visi LMA paziņojumi caurmērā jāizvērtē, kā dabas aizsardzības organizācijas paziņojumi. Tas arī izskaidro LMA negatīvo reakciju attiecībā uz MOSP, jo MOSP ar saviem biedriem nākotnē var sākt pretendēt uz finansējumu ko tradicionāli saņem LMA.

Jebkurš apzinīgs makšķernieks var apvienot lietderīgo ar patīkamo, kā piemēram reidot un copēt, galvenais, lai par to vēl maksātu.