Pārskats, kas izsauca revolūciju.

Vienā no komentāriem populārais vispārējo makšķernieku tiesību aizstāvis Zvaigzne raksta, ka ir vērts izpētīt LMA 2011. gada pārskatu „Dzīvais ūdens 2011", jo procesi, kuri notiek šodien ir radušies, pateicoties tam.

Izlasot LMA 2011. gada pārskatu rodas iespaids, ka tas ir vairāk manifests, nevis pārskats par akciju ko apmaksājuši nodokļu maksātāji no Latvijas vides aizsardzības fonda Ls 13.000 apmērā. Pārskatā, kā jau manifestā lietas tiek sauktas skaļos vārdos, daudzām valsts iestādēm veltītas nesaudzīgas skaļas frāzes, tiek teikti stipri un stingri vārdi............., bet visi zina, ka tukša muca tālu skan, tādēļ vērts paskatīties uz darbiem ar acīm nevis ar ausīm.

Iesākumā, kā jau manifests - tas tiek adresēts visiem, izņemot vienkāršam nodokļu maksātājam. (Latvijas Republikas Valsts prezidentam, Latvijas Republikas Saeimas prezidija priekšsēdētājai, Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Latvijas Republikas Saeimā pārstāvēto politisko partiju un politisko organizāciju apvienību frakcijām, Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam, ekonomikas ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, zemkopības ministrei, Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Latvijas Pašvaldību savienībai, sabiedriskām organizācijām, biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija" sadarbības partneriem ārvalstīs, plašsaziņas līdzekļiem).

LMA 2011. gada pārskatā sākuma divas lapas tiek veltītas pārstātam par pasaulē notikušām konferencēm un amatpersonu izteikumiem par eksistējošām un iespējamām ekoloģiskām problēmām un to ietekmi uz nākotni. Kaut kas interesants sākas no pārskata 4. lapas, kur var redzēt fotogrāfijas - skaidrojums par šīm fotogrāfijām ir šāds: „Varbūt pārskata lasītājs būs ievērojis, ka tas iesākas ar attiecīgas proporcijas fotogrāfijām, kurām ir divi lakoniski virsraksti - „Latvijas ūdens un ūdens bioloģisko resursu izmantošana (ekspluatācija) un nesaimnieciskuma, bezatbildības un apzināta likuma pārkāpuma sekas" un „Seku novēršana un ūdens un zivju resursu saglabāšana". Fotogrāfijās un virsrakstos tiešā veidā ir norādīti un izteikti domāšanas un rīcības pretpoli, kuri Latvijā pastāv starp ūdens un ūdens bioloģisko resursu izmantošanu (ekspluatāciju) un to saglabāšanu (aizsardzību), kas pilnā mērā izpaužas arī valsts zivsaimniecībā iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos. Viss pārējais ir šo pretpolu, jeb cēloņa sekas. Īpaši uzsveram fotogrāfiju savstarpējo proporcionalitāti, kam ir arī vizuāli simboliska nozīme. Var teikt - tās atspoguļo ekspluatācijas un saglabāšanas savstarpējo disharmoniju, kas ir loģiski un neizbēgami jebkurai patērētāju sabiedrībai, kura ir iedomājusies, ka savu labklājību var un varēs nodrošināt ar dabas resursu izmantošanas (ekspluatācijas) intensificēšanu."

Ļoti grūti attiecībā uz pirmo virsrakstu attiecināt jēdzienu „lakonisks", bet interesantākais ir fotogrāfijas. No 24 fotogrāfijām vairākums ataino degradētu vidi, divas saistītas ar maluzvejniecību, divas ar zvejniecību, divas ar laivošanu un trīs ar makšķerēšanu. Visinteresantākā ir viena fotogrāfija, kurā atainoti sacensību „Salacas lasis 2009" zivju ieguvēji. Ja 2009. gadā šādas sacensības bija no LMA puses atbalstāmas un rīkojamas, tad laikam 2011. gadā, tas ir nesaimnieciskums, bezatbildība un apzināta likuma pārkāpums. Interesanti dati ir arī par pašām sacensībām: Kopā čempionātā noķertas 23 zivis - 11 laši un 12 taimiņi, noķerto zivju kopsvars - 93,8 kg (čempionātu rekords), laši - 60,77 kg, taimiņi - 33,03 kg, apmēram katrs 2. čempionāta dalībnieks noķēra 1 zivi. Vēl tālajā 2009. gadā A.Birkovs raksta „Abu maču rezultāti uzskatāmi apliecināja, ka ar lašu populāciju Salacā viss ir kārtībā, jo laši tika noķerti ievērojamāk vairāk nekā citu gadu mačos, kas priecēja visus maču dalībniekus! Jebkurā gadījumā mačos Skandināvijā vai Ziemeļamerikā ko tādu neredzēt!", varbūt tāds viedoklis toreiz bija saistīts ar prominentu personu piedalīšanos, piemēram, komanda „Parlaments" - īsi sakot savdabīgi kundziņu mači.

Pārskatā no 5 līdz 7 lapai ir rakstīts, ka nepieciešams izstrādāt vienotus apsaimniekošanas noteikumus, kā rezultātā samazināsies: „pašreizējo attiecīgo normatīvo aktu kvantitatīvais slogs, ar kvantitatīvo slogu saistītais administratīvais slogs, ar abiem slogiem neizbēgami saistītais birokrātiskais slogs, resoru nevienprātīgā attieksme un bezatbildība, resursu izmantošanas neefektivitāte, finanšu līdzekļu izlietojums, kurus valsts tērē ūdens objektu nesaimnieciskas un bezatbildīgas rīcības un apzināta likuma pārkāpuma seku novēršanai." Īsumā, tas varētu izklausīties tā, ja „izstrādās vienotus apsaimniekošanas noteikumus valsts ūdeņiem", tad nebūs vajadzības pēc VVD inspektoriem, kurus varēs atlaist no darba, jo būs efektīvs menedžments un privātās intereses.

Pārskatā no 8 līdz 23 ir rakstīts par mazo HES jomu, to negatīvo ietekmi uz dabu, par HES atzinumu neatbilstību faktiskajai situācijai, par BIOR nekompetenci un tās izvērtēšanu, ieteikums izmantot Skandināvijas valstu pieredzi Latvijā, par Kravas HES problēmām, par nepieciešamību piemērot augstākus tarifus HES kompensējot zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Lai arī LMA pārskatā HES problēmu apraksts aizņem lielāko daļu, nevajadzētu aizmirst, ka LMA jau 2005.gadā saņēma finansējumu no Latvijas vides aizsardzības fonda Ls 20,000 apmērā, lai veiktu pētījuma projektu "Aizsprosti Latvijas upēs. Situācijas izpēte, novērtējums un veicamie pasākumi upju atjaunošanā saistībā ar EK "Ūdens struktūrdirektīvas" (2000/60/EC) ieviešanu un izpildi".

Pārskatā no 24. lapas līdz 25. lapai ir apskatīta savvaļas laša saglabāšanas iespēja, kas varētu būt atrisināma ieviešot katrai Lašupei savu apsaimniekošanas plānu un samazinot mākslīgi audzēto lašu mazuļu skaitu. Pie šādas savvaļas laša saudzēšanas politikas nākošais loģiskais solis būtu laša LM makšķerēšanas aizliegums visās Latvijas upēs.

Pārskatā no 26.. lapas līdz 30. ir apskatīta makšķerēšanas nozare, kā pelnoša un nākotnē daudzmiljonu naudas apgrozoša nozare. Norādīti daži skaitļi par makšķerniekiem un to izdevumiem - galvenokārt par Skandināvijas valstīm un atsauksme uz metodiku, kas ir izmantota šo skaitļu ieguvei. Pārskatā ieņēmumi ir definēti, kā „Vidējie ikgadējie ieņēmumi valsts budžetā, kuri tiešā veidā saistīti ar makšķerēšanas industriju (eiro)", kaut gan standarta aprēķinu metodikā ir runa par kopējiem makšķernieka izdevumiem, tādēļ vērts parēķināt cik ārzemju makšķernieki „pa tiešo iemaksā valsts budžetā" pēc LMA metodikas. Neobjektīvi būtu salīdzināt Norvēģijas krasta līniju ar Latvijas krasta līniju, kaut vai garuma dēļ tādēļ nepieciešams aprēķināt vidējo iemaksu valsts budžetā uz vienu makšķernieku pēc LMA norādītiem skaitļiem:

• 350 eiro Norvēģijā,
• 167 eiro Zviedrijā,
• 167 eiro Somijā,
• 1600 eiro Vācijā,
• 583 eiro Dānijā.

Pēc standarta metodikas Latvijas vidējais makšķernieks kopumā varētu tērēt līdzvērtīgas summas, kā dažās Skandināvijas valstīs, bet, vadoties pēc „LMA metodikas" makšķerēšanas, kartei vajadzētu maksāt ap Ls 100 gadā.

Beidzot pārskata 31. lapā tabulas veidā ir redzami skaitļi „datu kopsavilkums" par visu Latviju un visām jumta organizācijām, kas nodarbojas ar zivju resursu aizsardzību. Apskatot šos skaitļus rodas iespaids, ka visa Latvija ir viena liela peļķe un visi kantori ņemas par šo peļķi, nav mums ne Rīgas, ne Vidzemes, ne Latgales, ne Zemgales, ne Kurzemes reģiona ar savām upēm un ezeriem, kā arī ar saviem maluzvejnieku stiķiem un niķiem. Tādu lietu, kā jūru vispār nav vērts pieminēt, jo tā ir lielās peļķes sastāvdaļa. Interesants fakts ir tas, ka LMA neafišē un neatšifrē savu izdarīto darbu, ko ir finansējuši nodokļu maksātāji, bet samet visu statistiku vienā lielā katlā. Ir meli, tad ir lieli meli, tad ir statistika un tikai tad ir LMA statistika, it sevišķi, kā tiek rēķināti maluzvejnieku kopējie tīklu garumi - pieņemot, ka tīkls ir 100 m garš.

Pēdējā pārskata daļa sākot no 36. lapas ir veltīta Eiropas Sociālā fonda projekta LMA projektam „Mobilās grupas kapacitātes stiprināšana valsts zivju resursu aizsardzības jomā." ar finansējumu Ls 22310.52 apjomā, kas tika izlietots arī sabiedrisko inspektoru apmācībai. Pārskatā norādīts, ka apliecību par mācību pilna kursa apguvi saņēma 105 personas. Bet cik tad personas nokārtoja atestāciju, lai būtu sabiedriskie inspektori, šajā pārskatā šādu skaitli neatrast, bet citā pārskatā par „Valsts pilnvarotā persona" ir minēts, ka no 72 personām nokārtoja 7 personas. Varbūt LMA aizmirsa pieminēt šos skaitļus, varbūt speciāli nepieminēja, jo nokārtojošo personu skaits tik tiešām ir ļoti mazs.

Kopumā par LMA „Dzīvais ūdens 2011" pārskatu var teikt, ka tas satur daudz labu ideju, bet šīs idejas pašos pirmsākumos ir izkropļotas ar liekvārdību un noslīcinātas populisma un demagoģijas ķīselī, kas ir galvenā LMA „Dzīvais ūdens 2011" pārskata komponente.

Vienīgais, ko šajā pārskatā nevar atrast ir tieši LMA izdarītā darba rādītājus saistībā ar akciju „Dzīvais ūdens 2011", respektīvi, konkrētus skaitļus. Ir statistika, ir rakstīts par problēmām, ir mēģināts risināt šīs problēmas teorētiskā aspektā un risināt tikai ar nodokļu maksātāju naudu, ir rakstīts ap, pāri un apkārt, bet konkrēti skaitļi par LMA darbu NAV. Ja šis pārskats ir visa „Dzīvais ūdens 2011" akcijas izpausme, tad nodokļu maksātājiem tas ir izmaksājis Ls 325 par lapu.

Akcijas „Dzīvais ūdens 2012" ietvaros LMA saņēma finansējumu Ls 9.955 apjomā, bet līdz šim sabiedrību par savu paveikto akcijas ietvaros LMA nav informējis. Laikam LMA vadās pēc „Nasha Rasha" principiem, ka ar labiem darbiem nelielās.

Ir viena iepriecinoša ziņa, ka LMA saņēma akcijai „Dzīvais ūdens 2013" finansiālu atbalstu Ls 11,826 apjomā. Akcijas laikā LMA stingri deklarējusi, ka vidēji mēnesī veiks apmēram 20-25 kontroles reidus dažādās Latvijas vietās izmantojot LMA rīcībā esošās 5 Mobilās grupas ekipāžas. 2013. gads vēl ir tikai pusē, un šī akcija ir finansēta no valsts budžeta līdzekļu kopuma vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai, līdz ar to visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja sazinoties savlaicīgi ar LMA noorganizēt negaidītus reidus maluzvejniekiem par prieku.

Prasiet no LMA aktīvu darbību, par to tiek maksāts no Jūsu kabatas un prasiet atskaites par veikto darbu, nevis ļaujiet slēpties aiz vispārējās statistikas plīvura.